• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
RātsnamsRātsnamā sācis svllpot caurvējš. Foto: panoramio.com

Rīgas dome atlaista. Vai ir kāda partija, kas gatava ārkārtas vēlēšanām?

13. Saeima 13. februārī pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi (RD). Šis likumprojekts dažādu iemeslu – galvenokārt atsevišķu partiju un ministru nepiepildītu ambīciju, paštaisnuma un, maigi sakot, ne visai lielas gudrības dēļ – ir tapis smagi un gausi, bet nu process ir noslēdzies, un rīdzinieki var iezīmēt kalendārā 25. aprīli (vai varbūt 2., vai 9. maiju), kad notiks galvaspilsētas pašvaldības ārkārtas vēlēšanas.

Dzintars Zaļūksnis

RD atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Pirms tam šis likums vēl tiks pakļauts Valsts prezidenta Egila Levita pārbaudei, tomēr nav nekādu indikāciju, ka Levits šo likumu neparakstīs vai kā citādi aizkavēs. Šo jautājumu apsvēršanai Satversmes 69. pants Valsts prezidentam piešķir konkrētu laika koridoru: likums jāizsludina ne agrāk kā desmitajā un ne vēlāk kā 21. dienā pēc tā pieņemšanas Saeimā.

Tātad tuvākā diena, kad Levits var izsludināt likumu ir 24. februāris, un, ja Valsts prezidents nolems šajā dienā to darīt, RD ārkārtas vēlēšanas notiks 25. aprīlī. Šis datums var „aizbīdīties” par nedēļu (2. marts) vai divām (9. marts), ja Levits vilcināsies.

Bet kāpēc gan lai Levits vilcinātos? Uz šo jautājumu loģisku atbildi grūti atrast. Taču vienmēr jāņem vērā, ka politika Latvijā bieži mēdz būt pakļauta kaut kam iracionālam. Tāpēc prognozēt, ko īsti darīs Levits, neņemšos.

Jebkurā gadījumā šobrīd gan valdošās koalīcijas partijas (Rīgā tās atrodas opozīcijā), gan tās skaitliski lielākie oponenti „Saskaņas” personā atzīst, ka  RD, saskaņieša Ivara Zariņa vārdiem runājot, „nevēlas strādāt un uzskatāmi to demonstrē”. Pašatlaišanās stāvoklis ir acīmredzams, un vienīgā atlaišanas alcēju problēma ir nespēja to izdarīt ar glanci, respektīvi, pilnīgi atbilstoši likumiem. Stāvokli gan vienkāršo tas, ka arī pašreizējais pilsētas galva Oļegs Burovs un viņa partija „Gods kalpot Rīgai” atklāti atbalsta RD atlaišanu, tāpēc diezin vai mēģinās tiesā apstrīdēt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces ambīciju un paštaisnumu saindēto, juridiski ne visai pamatoto likumu.

Tāds stāvoklis Rīgā vēl nav bijis, un ārkārtas vēlēšanas būs unikāls notikums, kuram nav bijuši precedenti, tāpēc nav piemērojamas iestrādātās klišejas. Tādēļ visai droši var apgalvot, ka pirmo reizi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas – lai arī pašvaldības un ārkārtas –, bet tomēr vēlēšanās visas partijas startē vienādos apstākļos un neviena no tām šīm vēlēšanām nav gatava.

Jo vairāk pārsteidz tas, ka gandrīz visas RD pārstāvētās partijas runā un rīkojas tā, it kā tām vietas RD nākamajā sasaukumā jau būtu garantētas. Nav! Pat parasti visai drošajai „Saskaņai” nav! Arī Burovam un viņa partijai nav, lai gan Latvijas vēlētājiem parasti patīk atdot balsis par tiem, kas pie varas. Varbūt tāpēc „Saskaņa” ir sākusi domāt par „Pūces likuma” apstrīdēšanu Satversmes tiesā?

Savu stāvokli par drošu uzskatīt vēl jo mazāk pamata ir pagalam nevarīgajām RD opozīcijas partijām. Ārkārtas vēlēšanas tām var izvērsties nevis par triumfu, bet pilnīgu izgāšanos. Protams, ja uz graušanu noskaņotie politiķi nenāks pie prāta un nesāks domāt arī par to, ka derētu atjaunot saikni ar sabiedrību un ieklausīties rīdziniekos.  Laika gan palicis pavisam maz.

P.S.  Līdz ar domes atlaišanu varu galvaspilsētā pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome.  Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, viņa vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas locekļa amatā strādās Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Balševics pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus, bet Lapiņš veiks vicemēra pienākumus. Savukārt Remesovs pildīs komitejas vadītājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Atlīdzība par šo darbu veikšanu administrācijas pārstāvjiem būs tāda pati kā priekšsēdētājam, vicemēram un komitejas vadītājam. Tā kā pagaidu administrācijā nav paredzēts veidot komitejas, tad pēc būtības domes kompetences jautājumu loks un atbildība par lēmumprojektiem tiks sadalīta starp pagaidu administrācijas locekļiem.

1 Komentāri


  1. Lauku vecis
    2020-02-13

    Jāpaliek Burovam, jo viņš spēs saliedēt citautiešus ar latviešiem

Tavs komentārs par rakstu: