• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Skats no operetes "Korneviļas zvani".Skats no operetes "Korneviļas zvani". Publicitātes foto: SPO

Rīgas opermīļus ar divām izrādēm priecēs “Sankt Peterburg Opera”

“Tā nebūs opera šortos!”, saka Krievijas Tautas mākslinieks Jurijs Aleksandrovs (Юрий Александров), operas kamerteātra mākslinieciskais vadītājs. Abas izrādes, kuras tiks nodotas Latvijas publikas vērtējumam, Krievijā patlaban piedāvā tikai “Sankt Peterburg Opera” (Санктъ-Петербургъ Опера). Abas izrādes notiks “VEF Kultūras pilī”.

5. oktobrī – Robēra Planketa (Robert Planquette, 1848-1903) romantiskā operete “Korneviļas zvani” (oriģinālā: Les cloches de Corneville, angļu: The Bells of Corneville, 1877) – operetes jaunā interpretācija, kuras mūsdienu versiju radījis J.Aleksandrovs.

6. oktobra vakarā – Vofganga Amadeja Mocarta (Wolfgang Amadeus Mozart, 1756-1791) “Bēgšana no seraja” (Die Entführung aus dem Serail, 1782) – pirmā nacionālā opera singspiel stilā, senākā opera vācu valodā, kas arī mūsdienās nepamet pasaules skatuves.

Abas izrādes sāksies 19.00, būs ar subtitriem latviešu valodā.

“Sankt Peterburg Opera” ir viens no izcilākajiem muzikālajiem kamerteātriem Krievijā, tā augsto līmeni apliecina izcīnītās prēmijas un nominācijas – aizvadītajā sezonā “Zelta sofitu” (Золотой софит) vairākās nominācijās saņēma “Fausts” (“Labākā operas izrāde”, “Labākā vīriešu loma”, “Labākais mākslinieka darbs operas izrādē”), savukārt “Korneviļas zvaniem” – zelta sofits par labāko sieviešu lomu.

Pērn Rīgā lielu skatītāju atsaucību izpelnījās visas trīs VEF Kultūras pilī sniegtās izrādes – Rodiona Ščedrina (Родион Щедрин) “Ne tikai mīlestība” (Не только любовь, 1961), Žorža Bizē (Georges Bizet, 1838-1875) “Pērļu zvejnieki” (Les pêcheurs de perles, 1863) un Šarla Guno (Charles Gounod, 1818-1893) “Fausts” (Faust, 1859).

Latvijas publika Jurija Aleksandrova daiļradi pirmoreiz novērtēja pirms deviņiem gadiem Siguldas opermūzikas svētkos, vēlāk – Jēkabpils operas svētkos, kur uz brīvdabas skatuves baudīja gan Džuzepes Verdi (Giuseppe Verdi, 1813-1901) “Rigoleto” (Rigoletto, 1851), gan Johana Štrausa (Johann Strauss, 1825-1899) “Sikspārni” (Die Fledermaus, 1874), V.A.Mocarta “Donu Huanu” (Don Giovanni, 1787), nepārspējami šedevrālo Gaetāno Doniceti (Gaetano Donizetti, 1797-1848) “Pēteri Pirmo jeb Krievu cara neticamos piedzīvojumus” (oriģinālā: Il falegname di Livonia, o Pietro il grande, czar delle Russie, 1819) u.c. izrādes.

Krievijas Tautas mākslinieks un septiņu “Zelta masku” (Золотая маска) laureāts J.Aleksandrovs uzsver: “Viesizrādes ir svētki caur smagu darbu, taču – no otras puses – tā ir arī silta sagaidīšana un cilvēciska tuvināšanās. Rīga man ir sevišķi mīļa, jo šeit manas izrādes, “rokrakstu” skatītāji gan saprot, gan novērtē. Viesizrādēm Rīgā izvēlējāmies “Korneviļas zvanus” un “Bēgšanu no seraja” – mūsdienu skatītāju vairs nepārsteidz “izrādes šortos”, jo publika ir pieradusi, ka to cenšas uzbudināt ar ekstrēmām izdarībām. Mēs runāsim ar skatītājiem par cilvēku jūtām, kuras mēdz degradēt sadzīve un cinisks eksistenciālisms. Par skaistiem uzmanības apliecinājumiem, par to, kāds notikums 18. gadsimtā bija atļauja noskūpstīt dāmas roku... Bez Mocarta teātris nevar pastāvēt. Viņa mūzika ir vairāk nekā stāsts, kurš tiek izspēlēts uz skatuves dēļiem, šim mākslas dziļumam vajadzīga īpaša uztvere. Vien tad izrādes labirintā publika spēj ieraudzīt ne tikai aizraujošo stāstu par jauno mīlnieku piedzīvojumiem 18.gadsimta pasakaini neparedzamajā Turcijā, bet arī lirisku vēstījumu par paša komponista attiecībām ar mīļoto sievu Konstanci. Abas līnijas izrādē rit paralēli – Mocarta daiļrade un samezglotā ģimenes dzīve, kā arī pati izrāde, kurā viņš kļūst par aktieri. Savukārt Planketa “Korneviļas zvani” ir romantiska operete par daiļiem un cēliem cilvēkiem, ar noslēpumainām spoku ainām un skaistu finālu. Izrāde par diženiem sapņiem, kuriem lemts īstenoties...”

Papildu informācija – mājas lapā.

Tavs komentārs par rakstu: