• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Skats no izrādes "Pērļu zvejnieki" VEF Kultūras pilīSkats no izrādes "Pērļu zvejnieki" VEF Kultūras pilī. Publicitātes foto: SPO

Rīgas publika stāvus aplaudē «Sankt Peterburg Opera» izrādei

VEF Kultūras pilī 12. jūlija vakarā pilna skatītāju zāle stāvot kājās un aplaudējot pauda sajūsmu par Latvijas Simtgades svinību ietvaros notikušo pirmo no trim Krievijas Tautas mākslinieka Jurija Aleksandrova (Юрий Александров) dibinātā Krievijas Valsts kamermūzikas teātra “Sankt Peterburg Opera” (Санктъ-Петербургъ Опера) viesizrādēm – Žorža Bizē (Georges Bizet, 1838-1875) “Pērļu zvejniekiem” (Les pêcheurs de perles, 1863).

13. un 14. jūlijā uz VEF Kultūras pils skatuves pirmoreiz Rīgā operas cienītāju vērtējumam tiks nodoti vēl divi unikāli iestudējumi – Rodiona Ščedrina (Родион Щедрин, 1932) “Ne tikai mīlestība” (Не только любовь, 1961) un Šarla Guno (Charles Gounod, 1818-1893) “Fausts” (Faust, 1859).

Jāpiezīmē, ka tieši Pēterburgas mākslinieku iestudēto “Ne tikai mīlestība” pats Ščedrins atzinis par labāko no līdz šim veidotajām izrādēm. Šī muzikālā kolhoznieku mīlas stāsta pirmās izrādes tolaik dziļi stagnējošajā un aukstajā karā ierautajā PSRS operas skatītāju aprindās raisīja sašutumu, jo kāda gan mīlestība vai dienesta romāns var būt laukos, kolhozā? Mūsdienās šī izrāde ir lielisks apliecinājums, ka nekāda vara nespēj likt šķēršļus cilvēku jūtām.

Neparasta scenogrāfija un traktējums operas cienītājus sagaida arī viesizrāžu noslēguma izrādē. Iecere komponēt operu pēc Gētes (Wolfgang von Goethe, 1749-1832) “Fausta” (1829) sižeta  Guno radās jau 1839. gadā, taču līdz tās īstenošanai pagāja vēl 17 gadi. Libretisti Žils Barbjē (Gilles Barbier, 1825-1901) un Mišels Karē (Michel Carré, 1821-1872) ar lielu entuziasmu ķērās pie darba (krievu valodā “Faustu” vēlāk ir tulkojuši Mihails Vrončenko (Михаил Вронченко, 1802-1855), Eduards Gubers (Эдуард Губер,1814-1847), Boriss Pasternaks (Борис Пастернак, 1890-1960) u.c.).

Kad operas komponēšana jau ritēja pilnā sparā, izrādījās, ka vienā no Parīzes teātriem jau tiek rādīta melodrāma “Fausts”, tādēļ Liriskā teātra (Théâtre Lyrique) direktors, kuram Guno bija piedāvājis iestudēt savu jauno operu, baiļodamies no nevajadzīgas kunkurences, mainīja savu lēmumu. “Fausta”vietā komponistam tika dots cits pasūtījums – opera pēc Moljēra (Molière, 1622-1673) “Dziednieks pret paša gribu” (Le Médecin malgré lui, 1858), taču vienlaikus Guno turpināja strādāt arī pie “Fausta”, kura pirmizrāde Parīzē notika jau nākamā, 1859. gada 19. martā.

Lai arī pirmās izrādes neizraisīja milzu ažiotāžu, tomēr pakāpeniski iestudējuma popularitāte auga, un līdz 1859. gada sezonas noslēgumam bija notikušas jau 57 izrādes. Sākotnēji “Faustā” bija iekļauti aktieru dialogi, taču, kad pēc desmit gadiem izrāde tika gatavota izrādīšanai uz Parīzes “Le Grand Opéra” skatuves, Guno tos nomainīja pret melodiskiem rečitatīviem un papildināja ar Valpurģu nakts baleta ainu. Tieši šādā redakcijā “Fausts” ieņēma stabilu vietu pasaules operas teātru repertuāros. Tas bija īsts uzvaras gājiens: 1861. gadā vācu pirmizrāde Darmštatē, 1862. gadā “Fausts” ir uz “La Scala” skatuves, 1863. gadā – pirmizrāde Anglijā Viņas Majestātes teātrī Vestendā (Her Majesty's Theatre), tajā pašā gadā “Faustu” iestudē arī Londonas Karaliskajā (Theatre Royal) jeb Koventgārdena operā. Aiz okeāna – ASV – pirmoreiz “Faustu” izrādīja 1873. gadā Ņujorkā, bet pēc desmit gadiem (1883) ar šo izrādi tika atklāta slavenā Ņujorkas Metropolitēna operas (The Metropolitan Opera) ēka Brodvejā; mūsdienās to dēvē par “Old Met”.

Krievijā pirmo “Fausta” izrādi operas cienītāji baudīja 1863. gadā itāļu trupas sniegumā, bet vietējo mākslinieku izpildījumā pirmoreiz izrāde notika 1866. gadā kā slavenās dziedātājas A. Aleksandrovas (Александрa Александрова-Кочетова, 1833 – 1903) benefice Margaritas lomā Maskavas Lielajā teātrī (Большой театр). Tajā pašā gadā operu iestudēja arī Marijas teātrī (Мариинский театр) Sanktpēterburgā ar Fjodoru Komisarževski (Фёдор Комиссаржевский, 1838-1905) Fausta, Jeļizavetu Lavrovsku (Елизавета Лавровская, 1845-1919) – Margaritas lomā un Mefistofeli – Genādiju Kondratjevu (Геннадий Кондратьев, 1834-1905). Viens no dižākajiem Mefistofeļa lomas izpildītājiem ir slavenais krievu dziedātājs Fjodors Šaļapins (Фёдор Шаляпин, 1873- 1938).

Muzikālais teātris “Sankt Peterburg Opera” pamatoti tiek uzskatīts par vienu no labākajiem mūzikas teātriem Krievijā, tā izrādes ir plaši pieprasītas ārvalstīs, pateicoties mākslinieciskā vadītāja Jurija Aleksandrova radošajiem eksperimentiem un negaidītajiem mākslinieciskajiem risinājumiem. Tas nosaka muzikālā teātra īpašo statusu operas fanu aprindās, sniedzot prieku ar spilgtām, emocionālām, krāsainām mūzikas izrādēm, izciliem svētku koncertiem un dziesmu vakariem. 31.darbības sezonā teātris ir uzkrājis bagātu radošo biogrāfiju, kļūstot par vienotu māksliniecisku vienību ar unikālu programmu. Trupā – talantīgi dziedātāji un mūziķi, no kuriem daudzi kļuvuši par laureātiem un uzvarētājiem starptautiskos un Krievijas konkursos.

Krievijas Valsts Kamermūzikas teātra “Sankt Peterburg Opera” mājas lapa www.spbopera.ru

Tavs komentārs par rakstu: