• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Sievietes Rucavas tautas tērposRucavietes. Publicitātes foto: Arnolds Aigars

«Rucavnieku apģērbs cauri laikiem» Brīvdabas muzejā

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Izstāžu zālē 8. decembrī, plkst. 15:00 tiks atvērta muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītājas Dr. hist. Aijas Jansones monogrāfija Rucavnieku apģērbs cauri laikiem. 19. gs. – 20. gadsimta sākums”.  Grāmatas atvēršanas svētkos īsu ieskatu par muzeja eksponātiem no Rucavas sniegs muzeja galvenais krājuma glabātājs Prof. Mārtiņš Kuplais, pētījuma autore stāstīs par grāmatas ieceri, realizācijas gaitu un galvenajām atziņām, bet Rucavas tradīciju kopēja un folkloriste Sandra Aigare dziedās Rucavas dziesmas.

Balstoties uz cilvēku atmiņu par sava novada kultūras mantojumu un izpratni par tradicionālām vērtībām, apgādā “Zinātne” iznākušajāpētījumā “Rucavnieku apģērbs cauri laikiem” pirmo reizi ir publiskots Rucavā saglabātais 19. gs. – 20. gs. sākumā valkātais goda un darba apģērbs, kas ir ļoti nozīmīgs sava laika sociālās, materiālās un intelektuālās kultūras liecinieks.

Nepretendējot uz pilnīgu 19. gs. un 20. gs. sākuma Rucavas apģērba vēstures rekonstrukciju, šī izdevuma mērķis ir atspoguļot, kā cauri laikmetu griežiem rucavnieki vēl mūsdienās ar saglabāto vecmāmiņas rotāto kreklu, cimdu vai zeķu pāri spēj saglabāt un uzturēt sava novada identitāti, vēsturisko atmiņu un tradīciju. Pētījums balstīts uz apjomīgu lietisko un rakstīto avotu daudzumu –  zinātnisko ekspedīciju laikā autores savākto materiālu, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, Liepājas muzeja materiāliem, Krievijas etnogrāfijas muzeja Kurzemes tērpu kolekciju, Rucavas privātkolekcijās un pie teicējiem apzināto etnogrāfisko materiālu, kā arī speciālo literatūru – analizējot 19. gs. – 20. gs. sākuma rucavnieku apģērba darināšanas, rotāšanas un komplektēšanas attīstību, kā arī ieskicējot kultūras sakaru virzienus. 

Dr.hist. Aija Jansone (1958) 1995. gadāLatvijas Universitātē aizstāv promocijas darbu un iegūst doktora zinātnisko grādu vēsturē, no 2007.-2016. gadam vada Latvijas vēstures institūta Etnogrāfijas/etnoloģijas nodaļu. A.Jansone ir 12 monogrāfiju par Latvijas tekstiliju, rokdarbu un apģērba attīstības vēsturi, daiļamatniecības attīstību Latvijā un trimdā autore, Latvijas Zinātnes padomes eksperte etnoloģijā un LU Vēstures promocijas padomes locekle, kā arī Starptautiskās muzeju padomes (International Council of Museums, ICOM), Starptautiskās tautas mākslas organizācijas (International Organization of Folk Art's, IOV) Zinātnes komisijas biedre, nemateriālā kultūras mantojuma ekspertepieApvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, UNESCO) un vadījusi vairākus starptautiskus zinātniskās sadarbības projektus.

Viņa lasa lekcijas par apģērba vēsturi Latvijā, tekstiliju darināšanu un rotājošā raksta attīstību, tautas lietišķās mākslas attīstību. Šobrīd A.Jansone ir Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja.

Grāmatas izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas Universitāte.

Ieeja pasākumā ir bez maksas.

Tavs komentārs par rakstu: