• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Edgars Rinkēvičs, Rihards Kozlovskis un Kārlis ŠadurskisĀrlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (no kreisās) un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis klausās izglītības un zinātnes klauna Kārļa Šadurska (sēž) anekdotes. Foto: LETA

Šadurska sadētās «olas» sāks šķilties 2020. gadā

Aizejošā valdība ir apstiprinājusi tikpat promejošās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un tās bijušā galvenā klauna, uz Briseli aizlidojušā Kārļa Šadurska izstrādāto balagāna scenāriju jeb, kā tas nosaukts oficiāli, vispārējās pamatizglītības mācību saturu un mācīšanās pieeju. Šīs pieejas mērķis esot “skolēnos attīstīt 21. gadsimtam svarīgās kompetences”. Jaunā mācību satura pakāpeniska ieviešana skolās sāksies no 2020. gada 1. septembra.

Dzintars Zaļūksnis

Uz kurieni tiek virzīta Latvijas izglītības sistēma, jaunais mācību saturs atklāj izvairīgi. Kā skolēnu, pedagogu un vecāku ikdienā izpaudīsies “kompetenču izglītība”, diezin vai visiem saprotami spēs izstāstīt arī šā dokumenta autori. Tātad tas būs redzams 2020. gadā, kad skolas sāks “jauno saturu” ieviest.

Tie speciālisti, kuru viedokļus esmu uzklausījis, kā paraugus min ASV (globāli) un Somiju (Eiropas mērogā). Tāpēc īsi ieskicēsim, kas notiek tur.

2009. gadā Baraka Obamas (Barack Obama) administrācija nopietni ķērās pie amerikāņu izglītības sistēmas problēmu risināšanas – un par galveno tika atzīts gadu gadiem veidojies “pārrāvums” starp pasaulē labāko augstāko izglītību un, maigi izsakoties, pavājo vidusskolu līmeni. Līdz 2009. gadam ASV skolu zemākajā un vidējā līmenī būtībā notika tas, uz kurieni mūs tagad virza Šadurska klaunu trupa,– bērni teorētiski dalījās “interešu grupās” un paši izvēlējās savu “kompetenci” visai turpmākajai dzīvei. Ko tas nozīmē 7-12 gadu vecumā, šķiet, nav jāskaidro, bet vislabāk šīs “kompetences” izpaudās pusaudža gados.

Tāpēc Savienoto Valstu Izglītības departaments (U.S. Department of Education) “kompetences izvēli” pārformulēja daudz viltīgāk: reforma tiek vērsta uz to, lai ikvienam amerikāņu bērnam savā valstī nodrošinātu izglītību, ko “viņš vai viņa ir pelnījuši” (šeit). Pamanījāt atšķirību? Vairs nav runa par pašu skolēnu izdarītu izvēli, bet gan izglītību, kas atbilst viņu spējām.  

Sākot izglītības reformu, bijušajam prezidentam Obamam bija divi ambiciozi mērķi: pirmkārt, vidējo izglītību ASV padarīt par pasaulē labāko, otrkārt, panākt, lai katrs jaunietis pēc vidusskolas beigšanas iegūtu gadu, ko varētu veltīt sagatavošanai nākotnes studijām. Amerikāņu jaunieši pašlaik vidusskolā apgūst standartizētu vispārēju zināšanu kopumu (līdzīgi, kā tas bija padomju skolās), bet savu “mūža izvēli” izdara pēc vidusskolas/koledžas beigšanas, jau apzinīgā (17-19 gadu) vecumā, turklāt var to darīt bez steigas.

Savukārt par Somiju Latvijā labāk nerunāt. Turienes “kompetenču izglītības” sistēma patiešām skaitās viena no labākajām pasaulē, un to kā paraugu iesaka arī Pasaules banka (The World Bank, šeit). Taču Šadurska mēģinājums šo sistēmu vienkārši “iepotēt” šeit draud ar katastrofu. Kā atzīst Pasaules bankas eksperti, skolotājiem Somijā ir ievērojams sociālais prestižs. Taču, lai to sasniegtu, pēc tam, kad tika pilnveidota visa skolotāju sagatavošanas sistēma, bija vajadzīgi vairāk nekā desmit gadi. Vai Šadurska plānā tas ir paredzēts?

Turklāt ir kāds apstāklis, kas Somijas izglītības iestādes radikāli atšķir no mūsējām: tur skolu sistēma ir ļoti decentralizēta, bet izglītības pamatā ir skolotāji, kam var uzticēties, un tāpēc tie netiek centralizēti rūpīgi uzraudzīti. Jūs kaut ko tādu varat iedomāties Latvijā, kur pedagogu vietu sociālajā piramīdā nosaka jau viņu atalgojums – zemākais starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm (šeit)? Jā, lai Somijas valsts sniegtu skolotājiem brīvību un autonomiju, bija nepieciešama cieša uzraudzība aptuveni divdesmit gadu garumā. Par to, ka mūsu činavnieki stingru jo stingru uzraudzību (solis pa labi, solis pa kreisi – šaujam!) nodrošinās, nešaubos. Šaubos tikai, vai pēc dažiem gadiem nepildītu finansiālo solījumu atliks daudz tādu pedagogu, ko vēl uzraudzīt.

Šadurska standartā mācību saturs organizēts septiņās “cilvēka dzīves darbībai nozīmīgās mācību jomās”: valodu, sociālajā un pilsoniskajā, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes. Katrā no tām izvirzīti būtiskākie pamatjēdzieni, kas skolēnam jāapgūst, lai viņam veidotos vienota izpratne par apkārtējo pasauli un sevi tajā, kā arī mācību jomai raksturīgas prasmes. Īpaša uzmanība tikšot veltīta mācību satura pārskatīšanai kopumā, vērtējot, lai zināšanas, temati un prasmes dažādos mācību priekšmetos nepārklātos, pēc iespējas mazinot līdzšinējo satura sadrumstalotību.

Skan jau labi, tikai, pārfrazējot Gēti (Johann Wolfgang von Goethe, 1749-1832), tā teorija tāda pazaļa izskatās: lai to “dabūtu gatavu” nāksies piedzīvot vismaz divas “zudušās paaudzes”. Drīzāk gan vairāk, ja jau pat somiem ar viņu finansējumu, patstāvību un pedagogu algām šādas sistēmas normāla darba nodrošināšanai bija nepieciešami divi gadu desmiti.

Kura valsts to var atļauties, Šadurski? Izskatās, ka nedz šis klauns, nedz viņa priekšnieki Latvijas jauno paaudzi netur nekādā vērtē. Pēdējo 10 gadu laikā gandrīz pusi jauno cilvēku Latvija ir neglābjami zaudējusi. Acīmredzot kādam šķiet, ka atstāt Latvijai veselu pusi tās jauniešu ir neracionāli.    

Tavs komentārs par rakstu: