• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Cirks turpinās! Foto no: caller.com

Šadurskis skolotājiem: manā cirkā vienmēr būs jautri, bet naudas jums gan nebūs!

Atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) programmas “Eurydice” ietvaros veikta pētījuma “Skolotāju un skolu vadītāju algas un piemaksas Eiropā 2015/16” (Teacher’s and School Head’s Salaries and Allowances in Europe 2015/16, oriģināls angļu valodā šeit) datiem Latvija ir starp tām valstīm, kurās no 2014. līdz 2016. gadam (ieskaitot) skolotāju vidējās algas un piemaksas nav palielinājušās vairāk nekā par 1%, t.i., pat jau algu pielikums ir bijis, tas ne tuvu nav sasniedzis inflācijas rādītājus, bet, ja salīdzinām Latvijas skolotāju algas 2010. un 2017. gadā, tās statistiski ir pilnīgi vienādas. Kaimiņvalstīs skolotāju algas pēdējos gados ir augušas – Lietuvā kopš 2010. gada par 20%, Igaunijā – par 25%.

Dzintars Zaļūksnis

Šobrīd skolotāju algu minimālās likmes līmenis Latvijā ir apmēram tāds pats, kā Maķedonijā, Serbijā, Lietuvā, Rumānijā un Bulgārijā, maksimālās – mēs esam stabilā priekšpēdējā vietā Eiropā, uzreiz aiz Bulgārijas.

Turklāt, ja salīdzinām ar iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājiem uz vienu iedzīvotāju konkrētās valstīs, tad nekur Eiropā (nevis ES, bet Eiropā kopumā) skolotāji nav tik ļoti apbižoti kā Latvijā, kur viņu pamatlikme ir krietni zemāka (39,5%!) nekā puse no “galviņas IKP”. Piemēram, bulgāru skolotāju alga ir 60,9% no šā skaitļa, Rumānijā skolotājs ar piemaksām var saņemt pat par 25% vairāk nekā viņam “piekrītošā” IKP daļa, bet Maķedonijā un Serbijā skolotāju algas ir krietni augstākas (par 50%, bet ar piemaksām pat par 125%)  nekā IKP uz vienu iedzīvotāju.

Latvijā skolotāji par likmi saņem 4860 eiro gadā. Tas ir 2,3 reizes mazāk nekā viņu igauņu kolēģi (11 264 eiro)! Lietuvā skolotāju minimālā likme ir zemāka nekā Latvijā (4580 eiro gadā), toties Lietuvas skolotājs atkarībā no stāža var saņemt paaugstinātu likmi, kura sasniedz 6986 eiro gadā.  

Uz šā fona Ministru kabineta komiteja ir nolēmusi vēl divas nedēļas turpināt diskusijas par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, kas paredz līdz 2022. gada beigām zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem celt līdz 900 eiro (10 800 eiro gadā, kas tik un tā atpaliktu no pašreizējā līmeņa Igaunijā).

Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku Kārļa Šadurska vadītā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi laika periodam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim, taču šis grafiks, kā jau balagānā ierasts, ir pagalam nekonkrēts: zemākā mēneša darba algas likme tajā tiek palielināta, “ņemot vērā attiecīgā gada valsts ekonomisko situāciju un nesamazinot izglītības jomas finansējuma procentuālo apjomu no valsts budžeta”. Tomēr Danas Reiznieces-Ozolas vadītajai  Finanšu ministrijai arī tas licies pārāk daudz, tāpēc tā  IZM “plastilīna” grafiku ir noraidījusi, uzskatot, ka “jāizstrādā reālistisks plāns ar īstenojamu finansējuma pieaugumu”.

Sekojot skolu likvidēšanas plānam (tas drīzumā sāks darboties pilnā sparā), Šadurskis ir solījis, ka palikušajiem skolotājiem algas palielināsies uz darbu zaudējušo rēķina. Pagaidām, kā redzam, tas nav noticis. Valdības “diskusija” signalizē, ka nenotiks arī nākamgad. Un tad jau rudenī būs vēlēšanas, bet IZM priekšgalā nostāsies “cits Šadurskis” – ja ne fiziski, tad mentāli gan. Viens gan acīmredzot nemainīsies – arī nākamie četri gadi tad aizritēs vienos smieklos. Jo cirks turpinās!  

Tavs komentārs par rakstu: