• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Cilvēks ar dzīvokļa atslēgāmIzīrētāju dzīve no 1. maija kļūs krietni vieglāka. Foto no: puaro.lv

Saeima groza likumu «Par dzīvojamo telpu īri», būtiski palielinot izīrētāja iespējas

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā Par dzīvojamo telpu īriGrozījumi būtiski precizējuši pušu pienākumus un potenciāli samazinājuši izīrētāju klapatas, kas saistītas ar negodprātīgiem īrniekiem.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Paši saeimieši uzskata, ka šie grozījumi ievieš “atbildības un tiesību līdzsvaru starp izīrētāju un īrnieku”. Vai tā tiešām būs, redzēsim jau šovasar: plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 1. maijā.

Īsumā par to, ko principiāli jaunu paredz grozījumi likumā.

Pirmkārt, ir atvieglota kārtība īres līgumu reģistrācijai zemesgrāmatā, nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem. Īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā būs bez maksas.

Otrkārt, aizsargājot esošos īrniekus, noteikts: ja pēc likuma spēkā stāšanās tiks atsavināta dzīvojamā telpa, par kuras lietošanu līdz likuma spēkā stāšanās dienai būs noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, kurš nav ierakstīts zemesgrāmatā, dzīvojamās telpas ieguvējam šis līgums būs saistošs līdz 2026. gada 31. decembrim vai līdz līgumā noteiktā termiņa beigām, ja īres līguma termiņš beigsies ātrāk.

Treškārt, būtiskas izmaiņas izdarītas līguma slēgšanas termiņos: turpmāk līgumi būs jāslēdz uz noteiktu laiku. Grozījumi nosaka, kāda informācija iekļaujama īres līgumā – tostarp īres maksas apmērs, par ko, slēdzot īres līgumu, vienojušās abas puses. Dzīvojamās telpas īres līgumu grozīt varēs, izīrētājam un īrniekam rakstveidā vienojoties.  

Ceturtkārt, īres līgumu turpmāk nevarēs slēgt uz nenoteiktu laiku. Īres līguma termiņam beidzoties, dzīvojamā telpa būs jāatbrīvo, ja vien netiks noslēgts jauns līgums, paredz likumprojekts. Īrnieki tāpat kā līdz šim līgumu varēs uzteikt, iepriekš par to brīdinot izīrētāju, savukārt izīrētājs – tikai likumā noteiktajā kārtībā. Dzīvojamās telpas īres līgumi, kas noslēgti pirms grozījumi stāsies spēkā (tātad, visticamāk, šā gada 1. maijam), būs grozāmi ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim. Ja izīrētājs un īrnieks nevarēs vienoties par šiem noteikumiem, strīdu izšķirs tiesa un šāda prasība būs ceļama ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim.

Piektkārt, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, īrnieka pienākums būs atbrīvot īrēto dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, ja īrnieks par šīs telpas turpmāku lietošanu būs noslēdzis jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu vai tiesa būs apmierinājusi īrnieka pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanas apturēšanu. 

Sestkārt, paredzēts, ka izīrētājs īres maksu varēs paaugstināt tikai tad, ja īres līgumā būs iekļauti nosacījumi un kārtība maksas paaugstināšanai. Praksē tā gan var izrādīties tīra formalitāte, kura drīzāk ir izīrētāja nevis īrnieka interesēs.

Septītkārt, grozījumi paredz ievērojami ātrāku un vienkāršāku strīdu risināšanas kārtību starp īrniekiem un izīrētājiem, kā arī vienkāršāku īrnieku izlikšanu no mājokļa, ja tie pārkāpj īres līguma nosacījumus.

Astotkārt, brīdinot īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu vai par atkāpšanos no dzīvojamās telpas īres līguma pirms vēršanās tiesā, izīrētājam brīdinājumā obligāti norāda saistība, tās kavējuma periods, kavēto maksājumu apmērs un saistības neizpildes sekas.

Devītkārt, īrnieka ģimenes loceklim, kā arī citai iemitinātajai personai, kura pārjaunos īres līgumu saskaņā ar specifiskiem, atsevišķā likuma normā paredzētiem noteikumiem, būs pienākums segt iepriekšējā īrnieka nesamaksāto īres maksu un citus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus.

Desmitkārt, izīrētājs nedrīkstēs liegt viņa īrēto dzīvojamo telpu īrniekam deklarēt kā savu un pārējo ģimenes locekļu dzīvesvietu. Īrnieka nāves gadījumā viņa ģimenes loceklis varēs prasīt izīrētāju ar viņu noslēgt īres līgumu, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus. Šādā gadījumā līguma termiņu noteiks ne ilgāku par 10 gadiem.

Visbeidzot, izīrētājs varēs izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja īrnieks nemaksā īres maksu un kavēto maksājumu apmērs pārsniedz divu mēnešu īres maksu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts lielāks pieļaujamais kavēto maksājumu apmērs.

Grozījumi nosaka, ka turpmāk šajā likumā tiks regulēta arī pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu, kā arī valstij piederošu dienesta dzīvojamo telpu izīrēšana.

Grozījumi kārtējo reizi sāpīgi skar daļu denacionalizēto namu īrnieku –, šoreiz tos, kuri nav pārslēguši īres līgumu vai arī īres tiesisko ietvaru nav noteikusi tiesa. Ja puses par līguma noteikumiem nevarēs vienoties, īres maksu un maksimālo īres līguma termiņu – ne ilgāk par 10 gadiem – noteiks tiesa.

Apzinoties, ka virknei pašreizējo īrnieku likuma grozījumi liks meklēt jaunu dzīvesvietu, saeimieši šā gada valsts budžetā paredzējuši 2,78 miljoni eiro dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem denacionalizēto namu īrniekiem. 2022. gadā šim mērķim vajadzēšot 1,5 miljonus eiro, 2023. gadā – 2 miljonus eiro.

Atbilstoši Ekonomikas ministrijas informācijai Rīgā šāds pabalsts varētu būt nepieciešams 225 cilvēkiem, Jūrmalā – deviņiem.

Tavs komentārs par rakstu: