• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Seniori lielveikala pārtikas nodaļāUn tad es no sava maka izvelku IKP! Foto: LETA

Sākas! IKP pieauguma prognozi pirmā samazina Latvijas Banka

Jūs vaicāsiet, kāpēc katru gadu vispirms Latvijas Banka, pēc tam arī Ekonomikas ministrija vismaz pāris reižu samazina ieprieksējā gada nogalē prognozēto iekšzemes kopprodukta pieaugumu? Pavisam vienkārši: taisot valsts budžetu, IKP prognoze tiek “izstiepta”, lai formāli tiktu galā ar budžeta deficītu. Tiesa, tādā gadījumā nākas ieplānot lielākus līdzekļus, piemēram, aizsardzībai, kura prasa 2% no IKP. Tomēr, kad realitāte sāk “spiest”, nav grūti to pārplānot.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Ar gada beigās “uzpūstām” IKP prognozēm Latvija, protams, daudz labāk izskatās atskaitēs Eiropas Savienībai (ES): mazāks budžeta deficīts, arī ārējā parāda pieauguma dinamika neizskatās tik biedējoša. Visādā gadījumā, IKP prognozi “pagrābjot no griestiem” asākās problēmas var kādu laiku nerisināt, bet pēc tam – gan jau Valsts ieņēmumu dienests zinās, kā salikt kopā “divas realitātes”.  

Nepārkāpjot tradīcijas, arī šogad īsi pirms Jāņiem Latvijas Banka ir samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš “uzpūstā” 4,1% līdz 3,9%. Savukārt Latvijas ekonomikas pieauguma prognozi 2019. gadam Latvijas Banka samazinājusi no iepriekš prognozētajiem 3,2% līdz 3% (atcerieties to, kad politikāņi kals nākamā gada budžeta plānus!).

Latvijas Bankas “Makroekonomisko norišu pārskatā” teikts, ka finanšu sektora problēmu dēļ IKP izaugsmes temps 2018. gadā un arī nākamajā gadā būs lēnāks, nekā iepriekš gaidīts, taču pozitīvais pārsteigums, ko sniedza 2018. gada pirmā ceturkšņa IKP dati, lielā mērā kompensējot optimisma samazināšanos ārējā vidē un Latvijas finanšu sektora sašaurināšanās negatīvo devumu.

2018. gada pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomikā esot turpinājusies “spēcīga izaugsme”. Pirmajā ceturksnī IKP izaugsmi, kas bijusi nedaudz straujāka kā prognozēts, veicinājuši līdzīgi faktori kā 2017. gadā – nozīmīgu privāto investīciju projektu attīstība, Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguves aktivizēšanās, stabils iedzīvotāju ienākumu kāpums, saglabājoties mērenai inflācijai, kā arī joprojām spēcīgs galveno ārējo tirgu pieprasījums.

Tomēr par godu Latvijas Bankas ekspertiem jāsaka, ka gluži rožainām brillēm viņi uz dzīvi neskatās: “(..) eksporta tirgu izaugsmes temps kopumā būs lēnāks nekā 2017. gadā. Turklāt 2018. gada sākumā bija vērojama arī negaidīta optimisma samazināšanās ārējā vidē, kas izpaudās gan kā noskaņojuma pasliktināšanās, gan arī reālajos datos, jo pirmā ceturkšņa attīstības vērtējums daļā valstu bija zemāks, nekā tika prognozēts. Aktivitātes palēnināšanos lielā mērā noteica vienreizēji faktori, taču jaunākie nākotnes attīstības īstermiņa rādītāji, lai gan joprojām saglabājas vēsturiski augstā līmenī, neliecina par strauju uzlabojumu salīdzinājumā ar pirmo ceturksni. Finanšu sektora problēmas radījušas papildu šķēršļus straujākai izaugsmei arī iekšzemē. Neseno notikumu un tiesību aktu pārmaiņu ietekmē Latvijas Banka samazinājusi finanšu nozares pievienotās vērtības prognozi,” sacīts pārskatā.

Latvijas Bankas eksperti uzskata, ka ārvalstu klientus apkalpojošo kredītiestāžu darbības tālāka sašaurināšanās būs jūtama gan 2018. gada, gan arī 2019. gada pievienotās vērtības pieauguma tempa kritumā. Vienlaikus vairākās nozarēs arvien vairāk parādās piedāvājuma puses ierobežojumi, kas, neveicot apjomīgas investīcijas produktivitātes paaugstināšanā, nākotnē kavēšot turpmāko izaugsmi.

Ko tas nozīmā mikroekonomiskajā, t.i., atsevišķi patērētāju, mājsaimniecību un uzņēmumu līmenī? Tikai to, ka nav nekāda pamata uzskatīt, ka dzīves līmenis šogad un nākamgad būtiski palielināsies vai gāzīsies lejup. Īsi sakot, tā acīmredzot ir tā pati “stabilitāte”, ko sabiedrībai sola valdība un ir sevišķi “vienlīdzīgākā” koalīcijas partiju “troikas” sastāvdaļa – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Jūsu pašu ziņā vērtēt, vai tas jums patīk vai tieši otrādi.

Tavs komentārs par rakstu: