• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
ZZS "spice" Saeimas sēžu zālēIt kā blakus sēžam, bet domājam katrs savu: (no kreisās uz labo) Ministru prezidents Māris Kučinskis, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, veselības ministre Anda Čakša. Foto: LETA

«Saulaina» statistika fiskālistiem svarīgāka par sabiedrības veselību

Pašlaik veselības aprūpe Latvijā “apēd” ap 9% valsts budžeta. 2016. gadā atbilstoši  Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja “Eurostat” datiem tie bija 10% (šeit). Kā tas nākas, ja šogad veselības budžets ir paaugstināts par veseliem 25%? Nekādas kļūdas te nav: ar ievērojamu, taču vienreizēju palielinājumu nepietiek, lai veselības budžets “tiktu līdzi” kopējiem valsts budžeta tēriņiem. 

Dzintars Zaļūksnis

“Eurostat” dati rāda, ka ES dalībvalstis veselības aprūpei 2016. gadā tērēja vidēji 15,3% valsts budžeta. Latvija uz šā fona, protams, izskatās vārgi. Tiesa, arī kaimiņi igauņi tērējuši mazāk nekā ES vidēji – 13,1% nodokļu maksātāju naudas. Lietuviešiem šis skaitlis ir krietni lielāks – 17,1%.  Pārrēķinot procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), ES vidēji tie ir 7,2%, Igaunijā – 5,3%, Lietuvā 5,8%, Latvijā – vien 3,7% (šeit).

Taču, ja jūs par valsts nākamā gada budžeta plāniem pavaicāsiet Latvijas dižākajai finansistei Danai Reizniecei-Ozolai, viņa droši vien rūpju māktu seju stāstīs par to, ka, palielinot veselības budžetu, nāksies “savilkt jostas” citās nozarēs. Kādas nozares tad ir tik svarīgais, lai tām varētu upurēt sabiedrības veselību?

Taču, izrādās, Reizniece-Ozola ir īstens Briseles produkts. Arī tur finansistu attieksme pret veselības aprūpi ir tāda, it kā uz viņiem pašiem tas viss neattiektos. Varbūt neattiecas ar’? Lai nu kā, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris Briselē, tiekoties ar eiroklerkiem, ir konstatējis, ka saprasties iespējams gan ar Eiropas Komisijas (EK) Veselības ģenerāldirektorāta, gan Nodarbinātības ģenerāldirektorāta pārstāvjiem, turpretim Ekonomisko un finanšu lietu ģenerāldirektorātam ir savs, stingi fiskāls un aritmētiski pamatots viedoklis.

Tikšanās notikusi Veselības ģenerāldirektorātā, un LVSADA paudusi iebildumus pret to, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmas efektivitātes vērtēšanai EK izmanto novecojušu metodiku, ko Pasaules Veselības organizācija PVO (World Health Organization, WHO) lietošanai ieteica 2000. gadā. Laiks ir ritējis, un pamazām pierādījies, ka šī metodika nepamatoti samazina valsts finansējuma nozīmi veselības aprūpes sistēmā. Proti, LVSADA uzskata, ka atbilstoši šai metodikai veselības aprūpes sistēmas efektivitāte valstī tiek vērtēta, salīdzinot veselības rādītājus ar visu (valsts un privāto) veselības aprūpei tērēto līdzekļu daudzumu. “2000. gadā šāda pieeja pati par sevi bija novatoriska, jo līdz tam samērot veselības rādītājus ar ieguldījumiem dažādu valstu veselības aprūpes sistēmu salīdzināšanai nebija pieņemts. Tomēr drīz vien PVO atklāja, ka šādam salīdzinājumam piemīt būtisks trūkums: vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei nosaka tieši valsts garantētais finansējums, kamēr privāto finansējumu tērē dažādiem nolūkiem,” savā paziņojumā presei norāda LVSADA.

Arī PVO kopš 2010. gada par galveno faktoru, kas nosaka veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, atzīst valsts finansējumu, tāpēc šī organizācija iesaka valstīm pārskatīt budžeta prioritātes un nodrošināt, ka vispārējās valdības izdevumi veselības aprūpei tiek vismaz 15% no valsts budžeta.

Tik tiešām, Latvijā, kur ir viens no zemākajiem veselības aprūpes sistēmas finansējumiem no valsts budžeta, pacientu līdzmaksājumi sedz gandrīz pusi tēriņu (šeit). Ar visu to ārstnieciskās un rehabilitācijas aprūpes izdevumu daļa veselības aprūpes budžetā procentuāli ir viena no zemākajām ES. Vienkāršāk sakot, skaitļi rāda, ka Latvijā ir lielas problēmas ar medicīnas pakalpojumu pieejamību.  

Vai Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kuras pārziņā pašlaik ir gan veselības aprūpe (ministre Anda Čakša), gan finanses (Reizniece-Ozola) varētu tagad, pirms vēlēšanām pastāstīt, ko tā uzskata par svarīgāku nekā līdzpilsoņu veselība? Nojaušu, ka, veidojot nākamā gada budžetu, virsroku atkal gūs Reiznieces-Ozolas “argumenti”.

Arī Briseles fiskālistiem mūsdienīga un vispusīga pieeja veselības aprūpes sistēmas efektivitātes novērtējumam nav šķitusi īpaši svarīga.Tas nav brīnums, jo “kopējais katls” skaitļiem ļauj izskatīties statistiski “saulainākiem”. Lai gan arī te “lien ārā āža kāja”: Latvijā no veselības budžeta tikai puse tiek tērēta ārstniecības pakalpojumu finansēšanai (šeit).

Lai nu kā, ar Veselības ģenerāldirektorātu un Nodarbinātības ģenerāldirektorātu LVSADA vadītājs Keris sakās sapraties un cer turpināt sadarbību. Varbūt vismaz Brisele spēs ieskaidrot mūsu valdošajiem marsiešiem, kas tā tāda “veselība” un kāpēc par to jārūpējas valstiskā līmenī.

Tavs komentārs par rakstu: