• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Kadrs no filmas "Santa Claus Conquers the Martians"Mājās Saeimas deputāti var neslēpties un rādīt savu īsto seju. Kadrs no filmas "Santa Claus Conquers the Martians" (1964)

Saziņas organizēšanai ar dzimto Marsu koalīcija ir iztērējusi 3,2 miljonus eiro

Nesen Rīgā notikušajā Eiropas Planetārās zinātnes kongresā mūsu valsts finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atklāja, ka līdz šim trīs konkursu rezultātā Latvija ir atbalstījusi 27 kosmosa izpētes projektus, kuros kopā ieguldīti vairāk nekā 3,2 miljoni eiro.

Dzintars Zaļūksmis

Kategoriski nepiekrītu tiem, kas uzskata šo naudu par vējā palaistu. Pirmkārt, nopietni ieklausieties viedās Danas vārdos: lai Latvija kļūtu par pilntiesīgu Eiropas Kosmosa aģentūras (European Space Agency, ESA) dalībvalsti, kosmosa izpētē vairāku gadu periodā jāiegulda noteikta summa, kas tiek aprēķināta no valsts iekšzemes kopprodukta. Latvijas gadījumā tie ir 4 miljoni eiro. Vai sapratāt? Lai mēs iekļūtu ESA, jātērē vēl maķenīt vairāk.

Lai kļūtu par pilntiesīgu ESA dalībvalsti, katrai kandidātvalstij, raugiet, ir jāveic trīs posmi. Pirmais posms ir sadarbības līgums ar ESA jeb iepazīšanās fāze. Latvija līgumu noslēdza 2015. gada 30. janvārī uz pieciem gadiem, taču dzīvē tas tiekot īstenots divu triju gadu laikā – tā Reizniece-Ozola . Sadarbības līgums nodrošina valstij novērotāja statusu ESA, un tāds pašlaik ir Latvijai. Skaidrs, ka nevienam apzinīgam marsietim ar novērotāja statusu nepietiek!

Otrs posms ir Eiropas Sadarbības valsts līguma parakstīšana, kas iezīmē jau ciešāku un praktiskāku sadarbību ar ESA, arī valsts finansiālu ieguldījumu kosmosa izpētē. Piecu gadu perioda beigās valsts var sākt sarunas, lai kļūtu par pilntiesīgu ESA dalībvalsti, vai arī parakstīt jaunu hartu uz pieciem gadiem.

Varbūt jūs šaubāties, vai Latvijas politiķu kosmiskie sasniegumi ir ESA cienīgi? Velti! Tik ļoti atrauti no tautas, sabiedrības, galu galā, vēlētājiem, var būt tikai tādi politiķi, kas nedzīvo uz šīs planētas. Taču arī īpaši tālu aizkuģot nav vēlams, citādi būs grūti paspēt plivināties šurpu turpu starp Saeimu un mājvietu (kā jūs domājat, kāpēc transporta izdevumu kompensācija vienam otram saeimietim pārsniedz pat 600 eiro mēnesī? – lidojošo šķīvīšu degviela mūslaikos ir sasodīti dārga). Un tā, vai zināt, var palaist garām arī vēlēšanas, kuras taču garām laist nekādi nedrīkst, jo tā var zaudēt dienesta lidojošo šķīvīti, un tad neviens satelīts vairs neglābs, pat ja tas būs “Venta 1”.

Galu galā, vai jums nav ienācis prātā, kāpēc, tiecoties uz ESA, citās jomās traki lēnīgie Latvijas politiķi kļūst tik žirgti un žiperīgi? Nu tak! – jo ātrāk izdosies nodibināt stabilus sakarus ar dzimto Marsu, jo mazāk nāksies apmeklēt Latviju, kuras klimats marsiešiem nav īpaši labvēlīgs.

Tiesa, tas nav sevišķi labvēlīgs arī tiem, kas Latvijā dzīvo. Taču tas jau ir sekundārs jautājums.

(Materiālā izmantota LETA informācija)

Tavs komentārs par rakstu: