• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Klauns mazulis fotošopāViņš nāk, jaunais pirmklasnieks... Attēls no: awcillustration.com

«Sešgadnieka rēgs» klīst pa valdības gaiteņiem

Mūsu dzelžotā valdība, kaut tai Jupis ilgus gadus novēlētu, sākusi izglītības un zinātnes klauna Kārļa Šadurska izrādes jauno cēlienu – pa Ministru kabineta gaiteņiem sākuši klīst Šadurska ministrijas izstrādātie likumu grozījumi, kuros cita starpā paredzēts noteikt, ka skolas gaitas mazie pilsoņi un nepilsoņi sāks no sešu gadu vecuma. Valdība likumprojektus izskatīšot pēc Lieldienām – 3. aprīlī, bet kurš gan šaubās?

Dzintars Zaļūksnis

Varam būt droši: ministriem galvas lielas un viņu vadonim, veselības ministres p.i. Mārim Kučinskim, pati lielākā. Tāpēc iespēja, ka “tur, augšā” kāds grasās ieklausīties, ko par to visu domā vecāki, pašvaldības, pedagogi un citi pajolīši, ir niecīga. Lai mazie puņķutapas veicīgi sāk skoloties, tad ātrāk sāks maksāt nodokļus. Vai aizbrauks prom no Latvijas, kā to pēdējo 10 gadu laikā jau ir izdarījusi gandrīz puse Latvijas bērnu un jauniešu. Nu, bet vairāk nekā puse droši vien paliks tepat. Un maksās nodokļus, kur nu viņi liksies!

Tāpēc pašlaik pa valdības mājas gaiteņiem klīst sešgadnieka rēgs, un nebūs tam miera, un nāksies vien prasīt mammai un tētim, lai vīkš skolas somu un šuj, ziniet, pastaliņas, vienalga, skolā iet gribas vai negribas!

Patiesībā pat ne sešgadnieks, bet piecgadnieks, jo tiem nodokļus nemaksājošajiem kverpļiem, kas pirmie trāpīsies zem šā likuma, pašlaik ir pieci gadi: “reformas” (tfu tu, atkal klaunāde tiek nosaukta par reformu!) ieviešanu paredzēts sākt 2019. gada 1. septembrī. Tas, ka sešgadnieki pirmajā klasē varēs sākt iet vai nu skolā, vai bērnudārzā, neko dižu nemaina. Ja nu vienīgi bērnelim, kas sāks bērnudārzā, būs grūtāk adaptēties 2. klasē. Un kuram tad patiesībā vajadzīga šāda varena “opcija”, ja pašlaik attiecīgas programmas nodrošinot vairāk nekā 300 skolu?

Savukārt bērnudārzam, lai īstenotu arī pamatizglītības programmas daļu (1. klasi), ir jāsaņem licence un pēc diviem gadiem jāiegūst akreditācija pamatizglītības programmas īstenošanai. Tātad divus gadus būs juceklis, un vienīgais “eksperimenta zvēriņš” būs sešgadnieks, kura vecāki būs izdarījuši nepareizu izvēli?

Pirmsskolas izglītības posmā likmuu grozījumi paredz vienu gadu ilgu obligāto sagatavošanu (tā saucamā nulltā klase) pamatizglītības ieguvei – gadā, kad bērnam paliek pieci gadi. Pamatizglītības apguvi 1. klasē bērns sāks tā kalendārā gada 1. septembrī, kad viņam paliek seši gadi. Bērnam, kura vecums mainās pēc 1. septembra, vecāki varētu izvēlēties: sākt no piecu gadu vecuma vai gadu nogaidīt. Pamatotos gadījumos (ģimenes ārsta vai psihologa atzinums) sagatavošanas programmā (0. klasē) varēs mācīties vēl vienu gadu, mācības pamatizglītības 1. klasē sāktot tā kalendārā gada 1. septembrī, kad bērnam paliek septiņi gadi. Jā, būšot arī jauns “izglītības saturs”, un 2019. gada 1. septembrī gan piecgadīgie un sešgadīgie, gan sešgadīgie un septiņgadīgie bērni, kas šogad sāks vai turpinās mācības obligātajā pirmsskolas izglītībā, jau mācīsies 1. klasē atbilstoši šim jaunajam mācību saturam. Visās klasēs un izglītības pakāpēs jaunais mācību saturs tiks ieviests 2021./2022. mācību gadā. Īsāk sakot, Latvijā tiks radīts jaunais cilvēks!

Pamatizglītības programma tāpat kā līdz šim tiks īstenota deviņus gadus, un pie tā arī paliksim: tātad arī darba tirgū jaunais cilvēks ieradīsies gadu agrāk un nodokļus sāks maksāt agrāk, un agrāk arī emigrēs uz ārzemēm labākas dzīves meklējumos.

Taču tas jau būs koalīcijas trejpartiju – Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), “Vienotības” un, galvenais, pašpasludinātās nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK – atbalstītās klaunādes nākamais cēliens.

Tavs komentārs par rakstu: