• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Cilvēks tuvina elektrības kabeļa galusES mums palīdzēs savienoties ar Eiropas elektrotīkliem. Foto: Shutterstock

Sinhronizē ar ko gribi, OIKs neļaus samazināt elektrības cenas

Vai kādam varētu būt iebildumi pret to, ka Baltijas valstu elektroapgāde pārorientējas no padomju laikā radītā elektroenerģijas loka BRELL(Belorussia, Russia, Estonia, Latvia, Lithuania) uz ģeogrāfiski un politiski tuvāko Ziemeļvalstu tīklu? Nepieciešamie starpsavienojumi praktiski ir izveidoti (turpinās to jaudas palielināšana), valstis – tostarp Krievija un Baltkrievija – pārslēgšanai sakās sagatavojušās.  

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Tagad ir saņemts arī Eiropas Komisijas (EK) politisks un pagaidām morāls atbalsts. EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker) ar Baltijas valstu un Polijas vadītājiem ir vienojies par “politisko ceļvedi” Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīklu līdz 2025. gadam. Briselē notika īpaša ceremonija, kurā Junkers, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė), Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass (Jüri Ratas), Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis un Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis (Mateusz Morawiecki) parakstīja attiecīgo dokumentu.

“Tas ir mūsu pienākums, un tas ir vajadzīgs kā Baltijas valstīm, tā visai Eiropas Savienībai (ES). (..) Šajā projektā esam apņēmušies kopīgi un saskaņoti sasniegt kopīgu mērķi,” uzsvēra Junkers, bet valstu pārstāvji izteica pateicību par sagatavošanās darbu raito virzību visiem iesaistītajiem un atkārtoti norādīja, ka projekta sekmīgā īstenošanā ārkārtīgi liela nozīme būs Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējumam. Tiktāl oficiālā puse un oficiālie viedokļi – par laimi, ar svarīgo piebildi, ka būtu taisnīgi šo kopprojektu līdzfinansēt arī no ES budžeta.

Politiskais ceļvedis, protams, par naudu nerunā. Tas tikai sagatavo augsni praktiskajai īstenošanai, nosakot skaidru darbību īstenošanas grafiku. Pirmā darbība ir elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (European Network of Transmission System Operators, ENTSO-E) procedūras uzsākšana šā gada septembrī, kas ir pirmais tehniskais solis Baltijas valstu iekļaušanai Eiropas kontinentālajā elektrotīklā.

Sinhronizācijas process ir ļoti svarīgs, lai pabeigtu Baltijas valstu integrēšanu Eiropas energosistēmā. Tas būs svarīgs ieguldījums ES vienotībā un enerģētiskajā drošībā.

Apstiprinātajā politiskajā ceļvedī ir aprakstīta īstenošanas gaita un konkrēti izklāstīts, kādā veidā Baltijas valstu elektrosistēmas plānots sinhronizēt ar kontinentālās Eiropas tīklu. Ceļvedis paredz, ka pēc tam, kad 2018. gada septembrī no augsta līmeņa grupas Baltijas enerģijas tirgus integrācijas plāna jautājumos tiks saņemta zaļā gaisma, Polijas un Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori sāks oficiālu procedūru, ko pārraudzīs elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls.

Pateicoties nesen izveidotajām elektrolīnijām, Baltijas valstu reģions, kas agrāk bija enerģētiski izolēta teritorija, patlaban ir savienots ar Poliju, Zviedriju un Somiju. Šos projektu īstenošanai tika saņemts ES finansiālais atbalsts.

“Eiropeizēšanai” nepieciešamo tīkla elementu nostiprināšanas projekti ir iekļauti trešajā kopīgu interešu projektu sarakstā, ko EK pieņēma 2017. gada 23. novembrī. Šo projektu uzdevums ir palīdzēt ES īstenot tās klimata un enerģētikas politikas mērķus – cenas ziņā pieejama, droša un ilgtspējīga enerģija ikvienam iedzīvotājam. Projektu sarakstā iekļautie projekti ir tiesīgi saņemt finansējumu arī no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta. Tas par sinhronizācijas projekta neapšaubāmi optimistisko pusi.

Ne tik jautri izskatās lietas, kas attiecas uz elektroenerģijas patērētāju naudu. Tiem, kas sinhronizācijas kontekstā priecājas par iespējamo tarifu samazināšanos vai – tieši otrādi – bažījas par to celšanos, jāielāgo, ka Latvijas valsts piekoptās enerģētikas politikas apstākļos loģiku meklēt nav ieteicams.

Latvija jau vairākus gadus atrodas NordPoolSpot biržas tarifu zonā, kurā elektroenerģijas tirdzniecības cenas kopumā ir zemākās ES. Taču stāvokli radikāli maina valstu noteiktie nodokļi un  “zaļie” maksājumi, Latvijas gadījumā – obligātā iepirkuma komponente (OIK).

Rezultāts ir tāds, kādu to atspoguļo Eiropas Komisijas 2017. gada 4. ceturkšņa ziņojums par Eiropas elektroenerģijas tirgiem (Quarterly Report on European Electricity Markets, šeit): elektroenerģijas piegādātāji NordPoolSpot biržā Latvijai 2017. gada beigās maksāja 33,6 eiro par megavatstundu, Igaunijai – 33,1, Somijai 33,0, Zviedrijai 31,3, Dānijai 30,5, Norvēģijai 30,0 EUR/MWh. Dārgāka nekā Latvijā Eiropas ziemeļos elektrība ir bijusi tikai Lietuvā – 34,5 EUR/MWh. 

Šīs pats EK ziņojums liecina, ka 2017. gada ceturtajā ceturksnī Latvijas mājsaimniecības par elektroenerģiju maksājušas vidēji 15,86 centus par kilovatstundu (kWh) – gandrīz tikpat, cik 2016. gada 4. ceturksnī, kad vidējais tarifs bija 16,18 centi/kWh!

Turpretim Igaunijā patērētāji ir maksājuši vidēji 11,89, Lietuvā – 11,16 centus/kWh. Tātad, lai gan NordPoolSpot biržas cenas visās trijās valstīs atšķiras nebūtiski, Latvijas patērētāji par elektroenerģiju maksā par 33,4% vairāk nekā Igaunijas un par 42,1% vairāk nekā Lietuvas patērētāji. Starpību lielākoties veido bēdīgi slavenais “OIK biznesa” atbalsts.   

Visbeidzot, Lietuvā un Igaunijā 2017. gadā elektrības cenas lietotājiem samazinājās: Lietuvā vidējais tarifs saruka par 9% (no 12,23 uz 11,16 centiem/ kWh), bet Igaunijā – par 8,3% (no 12,96 uz 11,89 centiem/ kWh). Latvijā – tikai par nepilniem 2% (no 16,18 uz 15,86 centiem/kWh).

Neticu, ka šajā ziņā kas mainīsies arī pēc sinhronizācijas eiropeiskošanas.

Tavs komentārs par rakstu: