• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Suns pie grāmatasKāda suņa pēc man jāmācās tas, ko negribu? Foto: Shutterstock

Šis bīstamais jautājums «par ko tu gribētu kļūt?»

Krišjāņa A. Kariņa vadītais Ministru kabinets ir apstiprinājis jauno vidējās izglītības standartu. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, kura nāk no dīvainā veidojuma vārdā Jaunā konservatīvā partija (JKP) jau ir paspējusi paust, ka šī apstiprināšana ir “vēsturisks notikums”.

Matīss Miers, īpaši InfoTOP.lv

Jaunais standarts došot ceļu fundamentālām izmaiņām sabiedrības domāšanas un attieksmes struktūrā, bet prasīšot papildu darba ieguldījumu kā no politikas veidotājiem, tā arī izglītības darbiniekiem, skolēniem un viņu vecākiem, pārliecināta ministre. Jaunais standarts, pēc kura nu jau trejas dienas strādā pirmsskolas, raug, paredzot “bērnu centrētu pieeja” un palielināšot “bērnu iesaisti interaktīvā pasaules izzināšanā”.

Teikšu uzreiz: ja šis standarts beidzot nomainīs sen novecojušo un vismaz mūsu valsts apstākļos kaitīgo principu “nauda seko skolēnam”, kura aizsegā pēdējo 20 gadu laikā ir praktiski iznīcināts skolu tīkls Latvijas laukos, tad tas ir vairāk nekā apsveicami. Diemžēl, kā jau tas mūsu partijnieku nomenklatūrai ierasts, var izrādīties, ka galu galā nedz vecais princips pārstās darboties, nedz jaunais saturs, kā to apgalvo Kariņš, palīdzēs “attīstīt katra jaunieša individuālās spējas”.

Jaunajā vidējās izglītības mācību saturā vidusskolēniem tiks piedāvāta iespēja izvēlēties sev interesējošus mācību priekšmetus padziļinātai apguvei, savulaik skaidroja projekta “Skola 2030” vadītāja Zane Oliņa. Šaubos gan ka, domājot par risinājumiem vidusskolas mācību satura pilnveidei, “ļoti rūpīgi izvērtēta citu valstu pieredze” – tādā gadījumā process nauda seko skolēnam jau sen liktos kā kādreiz pārdzīvots briesmīgs murgs. Bet lai nu šoreiz paliek izglītības klerku savārītās nūdeles: to ir tik daudz, ka kājas un mēles mežģās. Dzīve parādīs, kas no tā visa paliks pāri.

Īpaši padziļināti esot pētīts Igaunijas un Somijas vidējās izglītības modelis, kur skolēni aptuveni trešdaļu pavadot, mācoties priekšmetus, kas tos interesē vairāk. Pārējās divas trešdaļas esot obligātās izvēles priekšmetu kursi. Stingri ņemot, atšķirības no pašreizājās sistēmas ir tīri kvantitatīvas. Turpretim mūs vairāk interesē izglītības kvalitāte.

Un te nu, dārgie līdzpilsoņi, sākas īsti auzu brikšņi. Jaunajā mācību saturā nu jau oficiāli ir iekļauts līdz šim Latvijā neīstenots princips – iespēja skolēnam mācīties vairāk savām interesēm atbilstošu mācību saturu. Diemžēl māc bažas, ka Latvijas izglītības klerku izpratnē tas drīzāk izvērtīsies pretējā domā: iespējā skolēnam NEmācīties savām interesēm NEatbilstošu mācību saturu. Piemēram, ķīmiju, fiziku un citas eksaktās zinātnes. Un tas, cita starpā, nozīmē turpmāku Latvijas augstskolu humanitarizēšanu, kas jau tagad raksturojama ar vārdu pārlieku.

60-70% laika skolēni veltīs vispārīgiem pamatiem, bet 30% laika – mācīsies viņu interesēm atbilstošus mācību priekšmetus, to darot padziļinātāk un vairāk, skaidro Oliņa. Ko tas nozīmē? Cita starpā arī to, ka, vienreiz mūžā – bērnudārzā – izvēlējies kādu nākotnes profesiju, jaunais pilsonis to apgūs visu savu skološanās laiku. Un, jo ilgāk viņš būs mācījies, jo mazāka iespēja būs šo profesiju mainīt – pat tad, kad atklāsies, ka puika patiesībā negrib būt ugunsdzēsējs, bet meitene – aktrise. Vienkārši – diezin vai būs tik viegli no daiļlasīšanas pārkvalificēties uz algebru vai organisko ķīmiju, kuras bērnudārznieks saprotamu iemeslu dēļ nevarēja izvēlēties.

Vidējās izglītības pakāpes loma esot iespēja iedziļināties atbilstoši jaunieša interesēm un nākotnes mērķiem. Šādi apgalvojumi izklausās sevišķi bīstami saistībā ar pēdējā laikā arvien skaļāk dzirdamajām idejām par to, ka bērniem vajadzētu ļoti rūpīgi apsvērt, vai viņiem tā augstākā izglītība maz esot vajadzīga. Valsts vadošie onkuļi un tantes tātad uzskata, ka īsti nav. Tā gan, ja jau vērojama humanitāro specialitāšu pārprodukcija. Bet vai tad jaunais izglītības saturs veicinās interesi par dabaszinātnēm? Atļaujiet iebilst, ka drīzāk būs otrādi!

Plānots, ka 10. un 11. klasē tiks “padziļināts un vispārināts” pamatizglītībā apgūtais, savukārt 11. un 12. klasē būs iespēja mācīties dziļāk šaurākā mācību jomu lokā. Taču lielākā daļa bērnu savu mūža izvēli – neatgriezeniski! – jau būs izdarījuši bērnudārzā un sākumskolā. Turpmāk valsts izglītības sistēma viņus paņems dzelžainā tvērienā un burtiski vilks caur skolu, kamēr beigās padarīs par ugunsdzēsēju vai aktrisi, vai varbūt sanitāru vai dziedātāju. Par dzīves piepildījumu kļūs infantils sapnītis vai pat nejauši izmesta frāze, atbildot uz jautājumu “par ko tu gribētu kļūt, kad uzaugsi?”

Pienācis laiks, kad uz šo jautājumu labāk neatbildēt: tas ir kļuvis bīstami.

Tavs komentārs par rakstu: