• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Jaunietis miglāKā pa miglu mana dzīve iet... Foto: Shutterstock

Skolēnu debilizācijas nākamais vilnis var sākties!

Kad pirms vairākiem gadiem konstatēju, ka joprojām, tobrīd 30 gadu pēc vidusskolas absolvēšanas, spēju palīdzēt 12. klases skolēnam fizikā, biju mēreni pārsteigts – it kā šajā laikā fizika nebūtu spērusi milzu soļus uz priekšu. It kā nebūtu iestājies datorizācijas laikmets, it kā nebūtu attīstījusies bezvadu komunikācija un nanotehnoloģijas.      

Dzintars Zaļūksnis

Tobrīd sapratu, ka ar izglītības minimumu (nerunāšu par izglītības programmām kopumā) kaut kas nav kārtībā. Kā tas nākas, ka bērni nav gudrāki par vecākiem? Tagad tas kļuvis skaidrāks par skaidru: “Skola2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa nule Latvijas Radio klāstīja, ka zināšanas neesot vienīgais, ko skolēni un viņu vecāki sagaidot no skolas: “svarīgi ir mācību saturu un zināšanas vairāk sasaistīt ar reālo dzīvi”. Tas secināms no pērn veiktās skolēnu un viņu vecāku aptaujas rezultātiem.

Tiktāl nekā apšaubāma. Taču turpmākie Oliņas atklājumi vienkārši liek atkārties žoklim. Izrādās, skolēni un viņu vecāki sagaidot, lai skolās mācītu “tādas praktiskas un dzīvei noderīgas lietas kā, piemēram, vadīt mājsaimniecību, plānot savus ienākumus, savus ikdienas darbus”. Tāpat aptauja rāda, ka skolās, pēc skolēnu un vecāku domām, vairāk jāmāca kritiskā domāšana, pašregulācijas prasmes, ar mentālo un fizisko veselību saistīti jautājumi.

Vecāki īpaši uzsvēruši, ka bērniem skolās vairāk esot jāskaidro “vērtības un tikumi”. Savukārt bērni biežāk atzinuši, ka skolās vairāk vēlas apgūt “ar modernajām zinātnēm saistītus priekšmetus, piemēram, robotiku”.

Tāpat skolēni un vecāki bieži norādījuši, ka vēlētos, lai mācības skolās būtu tādas, kur zināšanas un prasmes nebūtu tikai teorētiskas. Proti, lai skolēni saprastu tēmu “cauri sadzīvei, redz to reālo pielietojamu”. Daudzi skolēni norādījuši, ka nevēlas mācību satura “iekalšanu”.

Ko tas nozīmē latviski? Pirmkārt, to, ka mūžam aizņemtie un brīvos brīžos datorā vai viedtālruņos “iekārušies” vecāki savu bērnu audzināšanu labprāt uzticētu “skolai”, kurai būtu ar mieru atvēlēt lielāko daļu savu pienākumu pret jauno paaudzi. Ko tas nozīmē visaptverošas propagandas – tostarp genderisma, LGBT, hipertolerances, popkultūras – apstākļos, šķiet, lieki skaidrot. Otrkārt, bērniem nekas nebūtu pretī (diez, kāpēc mani tas nepārsteidz?) mācību saturu vēl vairāk atvieglot no jebkādām intelekta un domāšanas izpausmēm. Tik tiešām, kāda suņa pēc jākaļ galvā algebras un fizikas formulas vai ģeometrijas aksiomas un teorēmas, ja jaunietis izvēlēsies humanitāru dzīves ceļu? Dzejoļi? Tos taču var atrast internetā, kāpēc jāmācās no galvas? Un visa labākā literatūra taču ir ekranizēta! Bet tam, kas labi māk spaidīt datora podziņas, tam nav obligāti zināt, kāda ir mikroshēmas uzbūve.  

Un vēl aptauja rāda, ka skolēni augstu vērtē attiecības ar skolotājiem – viņiem ir svarīgi, lai “pedagogiem rūp tas, ko viņi dara”. Daudzi bērni skolā nejūtoties labi. Ko nu? Domājams, ka netālā nākotnē mūsu izglītības fīreri nonāks pie loģiska secinājuma: ja skolēniem skolā nepatīk, vecāki skolām neuzticas, bet valsts negrib tās finansēt –, tad kāpēc vispār valsts skolu tīkls vajadzīgs? Tie dīvainīši, kas tomēr gribēs apgūtu klasiskās zināšanas, varēs sameklēt privātskolotājus. Un visi būs apmierināti.

Skolēnu debilizācijas nākamais vilnis var sākties! Pēc vecāku pieprasījuma un pilnīgi atbilstoši sulaiņu valsts attīstībai.  

9 Komentāri


  1. sandra
    2019-06-07

    Vergi ir bijuši vajadzīgi visos laikos. Izsitīsies virspuse tie, kas pratīs domāt.

    • Genius
      2019-06-09

      Izcili teikts! Pilnīgi piekrītu!

  2. Andris Upenieks
    2019-06-08

    Komiski un traģikomiski Beidzot skaidrs, no kurienes radusies jaunā “kompetenču pieeja” izglītībā un kas ir šīs cēlās “iespējamās misijas” svētie apustuļi. Slavenās “kompetenču izglītības” kuratori nesēž rokas klēpī salikuši. Nejauši uzgāju “youtubā” – mācību jomu video, kur kā uz delnas redzams, cik jaunās "kompetenču" bezjēgu "jēgpilni" skaidro projekta (?) virzītāji. Mēģināju atrast kaut kādu jaunatklājumu pedagoģijā. Nesekmīgi. Īpaši satriecošas likās filologu cunftes pārstāves Sanitas Lazdiņas un “kompetenču pieejas” vadītājas Zanes Oliņas tukšvārdu spēles… Pirmajā mirklī gluži vai apstulbu: nu kur jau to esmu lasījis vai dzirdējis? Atjauda nelika ilgi gaidīt. Tā taču klasika! Jaroslava Hašeka romāna “Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā” nevaldāmie smiekli! Biju gatavs saderēt, ka lektores ir vai nu pulkveža Cillerguta centīgākās skolnieces vai pat tuvas šamējā r

  3. Norietis
    2019-06-08

    Lieta tāda, ka pētījumu veica Oliņas audzēķņi no Iespējamās Misijas. Edurio. Kā zirneklis savos tīklos mušu Latvijas izglītību iesūkusi Iespējamā Misija, kas ir globāla tīkla Teach for ALL (Teach for America) atzars Latvijā,

  4. VECIS
    2019-06-08

    Ar steigu jātgiežs pie struktūras kāda bija 1988 protams atmetot ideoloģiju. Daudzi LR izglītības ministrti ir bijuši valsts noziedznieki! Kur tad tagad dabūsiet tos zinošos ar šādām programām.

  5. Juris
    2019-06-08

    100% piekrītu ! Jā , te jau skaidri redzama vecāku vēlme visu atdot skolai , bet varbūt šie vecāki ir jau no tās zortes , kuri jau nespēj savām atvasēm ko iemācīt.

  6. Alla
    2019-06-11

    Jā, nu algebras formulas dzīvē un ikdienā tiešām ļoti noder. Katru dienu lietojam, atšķirībā no budžeta plānošanas. Tāpēc jau daļa Latvijas aizbraukuši ātro kredītu dēļ, jo savu budžetu nav spējuši saplānot.

    • Durai Allai
      2019-06-25

      Algebras pamati noder DOMĀŠANAI - lieta, kas tev acīmredzami nav raksturīga. Turklāt nevajag šeit murgot par sagrautās tautsaimniecības sekām. Izglītības sistēmas debilizācija sākās 90tajos gados. Vesela paaudze ar to izaugusi.

  7. Pērle
    2019-06-11

    Es par sevi domāju. Strādāju debilizācijas komandā. Ilgi, ilgi..Pametu. Tagad jau desmito gadu esmu Britānijā. Pašsajūta labāka.

Tavs komentārs par rakstu: