• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
jaunākajā klasē skolēni mācāsMums jābūt kompetentiem! Foto no: dringhouses.york.sch.uk

Skolnieciņiem un vecākiem būs jākļūst «kompetentiem». Bet ministrijas klerkiem?

Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai. Jaunais saturs nozīmējot pāreju uz tā saucamo kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.

Dzintars Zaļūksnis

Vai jūs zināt, kas ir kompetence? Palūkosim interneta vārdnīcās! Angļu vārds competence, attiecinot to uz cilvēkresursiem, Thesaurus tiek skaidrots kā spēja būt kompetentam, adekvātam; kompetents ir tāds, kam piemīt vajadzīgās īpašības, zināšanas, kvalifikācija vai kapacitāte. Sapratāt? Es sapratu tikai to, ka kompetence ir kārtējais vārds, kam birokrāti cenšas piešķirt jaunu svaru, lai ar tā palīdzību piesegtu kaut ko, kas varētu izrādīties muļķīgs. Un tas darbosies, kamēr godātā publika nesāks uzdot stulbus jautājumus – piemēram, kā šo vārdu var attiecināt uz sešgadīgu mazuli, kas nupat sācis iepazīt alfabētu? Vai uz vidusskolnieku, kuru interesē viskautkas, tikai ne fizika un ķīmija.

Nu, labi, izliksimies ļoti gudri, māsim ar galvu un neapšaubīsim, ka vārds kompetence tiek lietots laikā, vietā un, galvenais, saprotamā kontekstā.

Parlamenta Preses dienests stāsta, ka grozījumi Izglītības likumā precizējot izglītības ieguves formas, nosakot izglītības iestādei tiesības īstenot programmu apguvi klātienē, neklātienē un tālmācībā – pirmsskolas izglītības programmas varēs īstenot tikai klātienē.

Izglītības likums esot papildināts ar normu par mācībām zīmju valodā. Skolās, kuras īsteno speciālās izglītības programmas bērniem ar dzirdes traucējumiem, kā arī citās izglītības iestādēs, kurās nodrošināta atbilstoša mācību vide, izglītību var iegūt latviešu zīmju valodā.

Pašvaldībām no 2019. gada 1. septembra būs noteikts par pienākumu slēgt līgumu un piedalīties privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums.

Likumā ietverta arī jauna norma par valsts nozīmes izglītības interešu iestādēm. Noteikts, ka tās ir iestādes, kas īsteno interešu izglītības programmas, tajā skaitā zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas jomā, un papildus veic interešu izglītības metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas.

Ministru kabinetam būs jānosaka finansēšana kārtība, kā arī kritēriji un kārtība, kādā piešķir vai anulē valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu, savukārt lēmumu par statusa piešķiršanu pieņems Izglītības un zinātnes ministrija. Normas, kas attiecas uz valsts nozīmes izglītības interešu iestādēm, stāsies spēkā 2019. gada 1. septembrī.

Valdībai arī būs jānosaka kvalitātes kritēriji, minimāli pieļaujamais skolēnu skaits un kritēriji maksimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam klasē. Grozījumi paredz, ka Ministru kabinetam būs ne vien jāizstrādā izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem, bet arī jāiesniedz tās apstiprināšanai Saeimā.

Tāpat grozījumi sašaurina personu loku, kas nedrīkst strādāt par skolotājiem. Par pedagogiem varēs strādāt arī personas, kas sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kurām pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas tiks piešķirta atļauja strādāt par skolotāju. Kārtība, kādā izvērtē, vai atļauja nekaitē izglītojamo interesēm, ir Ministru kabineta kompetencē.

Jauks skaidrojums, vai ne? Atzīšos, no tā es nekļuvu ne par kripatu gudrāks jautājumā, cik kompetentiem turpmāk būs jābūt bērniem, vecākiem un pedagogiem. Vai varbūt kompetences prasības attiecas arī uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) klerkiem un pašu galveno no viņiem – Kārli Šadurski? Ja tā, tad ceru, ka vecais puika Kārlis turpmāk rādīs īstu kompetences paraugu!

Bet pagaidām priecāšos, ka mani bērni skolu jau beiguši un vēl vienā eksperimentā netiks iesaistīti. Un vispār aicinu priecāties par sīkumiem! Piemēram, par to, ka šogad vispārējās izglītības programmās no 1. līdz 12.klasei mācās par 309 skolēniem mazāk nekā pērn. Tikai par 309! uz pēdējo gadu tūkstošu fona tas jau ir progress.

IZM informē, ka skolas šogad apmeklē 214 800 skolēnu (pērn Latvijas skolās mācījušies 215 109 bērni). Turklāt piecus un sešus gadus veco bērnu, kuri mācās vispārējās izglītības programmās pirmskolās, ir kļuvis vairāk – šogad sagatavošanas programmās skolai mācās 40 096 bērni, kas ir par 1587 vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn! Hei, IZM klerki, vai jums biksās pamazām nekļūst silti – drīz var izrādīties, ka skolu nolikvidēts par daudz, bet nav jau vairs cienu, kuros tās atjaunot.

1. klasē šogad mācās par 50 bērniem mazāk nekā pērn, 2. klasē – par 1631 un 3. klasē – par 1460 bērniem mazāk nekā aizvadītajā mācību gadā. Toties 4. klasē šogad mācās par 518 bērniem vairāk, 5. klasē – par 1087, 6. klasē – par 692, bet 7. klasē – par 759 bērniem vairāk nekā pagājušajā mācību gadā.

8. klasē šogad mācās par 270 bērniem mazāk nekā pērn, bet 9. klasē mācās par 176 bērniem vairāk nekā 2017./2018. mācību gadā. 10. klasē šajā mācību gadā mācās par 37 bērniem mazāk nekā pērn, bet 11. klasē – par 275 bērniem mazāk. 12. klasē šogad mācās 182 skolēniem vairāk nekā pērn. Ko nozīmē šie skaitļo? To, ka trīs gadus ir bijusi “demogrāfiskā bedre”, kas strauji “aizvelkas”, bet Šadurska kantoris taču neies gaidīt un turpinās rēķināt, kā rēķinājis, lai tuvākajā laikā izpildītui plānu likvidēt vēl 40 vidusskolas.  

Kā zināms, šogad, salīdzinot ar 2017. gadu, skolu skaits Latvijā ir samazinājies. Samazinājies arī to izglītības iestāžu skaits, kurās īsteno pirmsskolas izglītības programmas bērniem vecumā no pieciem gadiem – tādas kopumā ir 935. Tikmēr par 4% pieaudzis bērnu skaits, kas šajās iestādēs mācās, proti, šogad tādi ir 40 098 bērni, bet pērn izglītības iestādēs, kurās īsteno pirmsskolas izglītības programmas bērniem vecumā no pieciem gadiem un vairāk, mācījās 38 509 bērni.

Pērn bērni skolas gaitas sāka 763 pamata un vidējās izglītības iestādēs. Šogad to ir par 18 mazāk – 745. No 745 iestādēm 687 ir vispārējās izglītības iestādes, 54 – speciālās izglītības iestādes, bet četras – profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādes.

Sistēmas dati par izglītojamo skaitu uz 2018. gada 1. septembri vispārējās izglītības programmās pēc mācību valodas liecina, ka no 1. līdz 12. klasei 156 012 bērni zinības apgūst latviešu valodā, 56 437 – krievu, 1233 – poļu valodā.

Vai kādam vēl ir šaubas par to, ka Latvijas izglītības galvenā problēma ir nevis valoda, bet gan ministrija, kuras klerki no bērniem, vecākiem un pedagogiem prasīs kompetenci, paši nekādu labo piemēru vis nerādot.

Tavs komentārs par rakstu: