• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Ar smilšu kaudzi aprautas sliedesCik naudas valdība ieguldīs projektā, kas tik un tā beigsies smilšu kaudzē? Foto no: worldpress.com

Sliedes uz nekurieni jeb Valdības plāksteri mirstošajam «Latvijas Dzelzceļam»

Trejpartiju koalīcija atsakās no “savām” dividendēm valsts uzņēmumā “Latvijas dzelzceļš”? Tas patiešām ir kaut kas ārkārtējs! Brīdī, kad valsts budžeta ieņēmumi atpaliek un, domājams, līdz gada beigām vēl vairāk atpaliks no “plāna”, valdība pēkšņi atbalsta Satiksmes ministrijas sagatavoto rīkojumu par LDz naudas rezervju veidošanu.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Atbilstoši šim rīkojumam LDz 2017.-2021. pārskata gados gūtā tīrā peļņa tiks atstāta LDz rīcībā un novirzīta rezerves veidošanai! Tas nozīmē, ka šo gadu laikā gūtā peļņa var tikt izmantota “LDz darbības ilgtspējas saglabāšanai, plānoto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanai atbilstoši LDz vidēja termiņa darbības stratēģijai 2017.-2022. gadam vai Dzelzceļa likuma paredzētā finanšu līdzsvara nodrošināšanai”. Līdz 2022. gadam dividendes valstij LDz varēs nemaksāt!

Ja mūsu naudas kārā valdība ir atteikusies no “vieglas peļņas”, tas ir labākais pierādījums, ka ar Latvijas dzelzceļa saimniecību ir pavisam švaki. Kādi nu vairs miljardu vērti elektrifikācijas plāni! – jādomā par paša LDz saglābšanu. Tas gan nav nekas negaidīts: kopš LDz ir zaudējis lielu daļu Krievijas un Baltkrievijas kravu, oficiālā statistika spēj tik vien kā mazliet noslāpēt katastrofas priekšnojautas. Taču Krievija ir apsolījusi līdz šā gada beigām VISAS savas kravas pārorientēt uz savām ostām. Varam nešaubīties, ka krievi to izdarīs. Baltkrievi varbūt kaut ko atstās, taču arī uz to nevajadzētu paļauties. Ķīna? Nesmīdiniet! NATO? Pēc “Rail Baltica” projekta noslēgšanas “Krievijas standarta” sliežu ceļi arī NATO vairs nebūs vajadzīgi.         

Ministru prezidents Māris Kučinskis skaidro, ka SM piedāvājusi veidot drošības fondu, kurā tiek koncentrēta LDz peļņa “sliktākiem laikiem”, kas jau patiesībā ir pienākuši. Un laiki rādās tik slikti, ka drīzāk būtu jāmodelē situācija “Latvija bez dzelzceļa” nevis jārēķina, cik ilgu laiku LDz vēl spēs izķeipt, pat ja Lietuva atjaunos demontēto sliežu posmu “Reņģe-Mažeiķi”. Vai tas vispār vairs ir tik būtiski?

Atbilstoši Dzelzceļa likuma prasībām  publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvars ir jāatjauno viena kalendārā gada laikā no zaudējumu konstatēšanas brīža, kā arī ir jāparedz avansa maksājumus finanšu līdzsvara nodrošināšanai.

Kāds, pie velna, viens gads, ja LDz pēdējos 3-4 gadus daudzmaz rāmjos ir turējies tikai pateicoties netālredzīgai tarifu paaugstināšanai. Ārkārtīgi zīmīgi, ka LDz apgrozījums pērn samazinājās par 6,4%, toties peļņa bija 23,184 miljoni eiro – vairākkārt lielāka nekā 2016. gadā.

Valdības “jaunais” plāns paredz, ka LDz finansēšanas modeļa realizēšanas risinājums varētu būt valsts budžeta programmas “Valsts dzelzceļa fonds” izveide, kas “nodrošinātu Latvijas dzelzceļa tranzīta koridora konkurētspējas palielināšanu, pasažieru pārvadājumu veicināšanu un dažādu transporta veidu godīgas, nediskriminējošas konkurences ievērošanu”.

Tomēr šobrīd tas izskatās pavisam citādi. Drizāk valdība uz visu pārējo nodokļu maksātāju rēķina (jo arī LDz neiemaksāto dividenžu radītos zaudējumus galu galā nāksies segt visiem, kas maksā nodokļus) mēģina sasmelt ārpolitiskās augstprātības eiforijā izlieto ūdeni. Eiropas Savienība? ES pašlaik mēģina mazināt “Brexit” radītās problēmas, un tai par vienas sīkas valstiņas “sveša standarta” dzelzceļu maza bēda.

Būtībā LDz ir nolemts bojāejai un tas, ko pašlaik dara valdība, ir plāksteru līmēšana uz nocirstas kājas stumbeņa. Asiņošanu tā neapturēt, letālu iznākumu nenovērst. Toties var pa kluso pažobelē nogrūst vēl pārsimt miljonus valsts budžeta naudas. Līdzīgi, kā tas bija “Pareksā”, “Latvijas Krājbankā”, “Liepājas metalurgā”, izremontētajās, ar modernām iekārtām aprīkotajās un drīz pēc tam likvidētajās slimnīcās un citos šāda veida “projektos”.

Tavs komentārs par rakstu: