• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Mediķi kovida spectērpos atpūšasLidojošās siles ieskatā šiem cilvēkiem ir pienākums strādāt arī bez algas. Foto: Shutterstock

Slimnīcas nodarbosies tikai ar «kovidu». «Lidojošā sile» neuztraucas

Latvijas slimnīcas ir pārtraukušas plānveida darbību, proti, turpmāk tās ārstēšot tikai kovidu. Jeb, zinot, ka Eiropa joprojām izvairās legalizēt “Covid-19” terapiju, izdarot milzīgu spiedienu par labu vakcinācijai,  tās kovidslimniekus nevis ārstēs, bet gan ar viņiem nodarbosies.         

Dzintars Zaļūksnis

Daniela Pavļuta vadītās Veselības ministrijas oficiālā versija ir tāda, ka “strauji pieaugot saslimstībai ar “Covid-19” un pacientu skaitam slimnīcās, Valsts operatīvā medicīniskā komisija (VOMK) ceturtdien [14. oktobrī] nolēma pārtraukt plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu slimnīcās ar nākamās nedēļas pirmdienu, 18. oktobri”.

Lēmums esot pieņemts, “lai varētu nodrošināt papildu ārstniecības personāla resursus un pārprofilēt gultasvietas neatliekamo, akūto un “Covid-19” pacientu ārstēšanai”.

Pacienti, kuriem sniegta akūtā palīdzība augstāka līmeņa slimnīcā, tālākai ārstniecībai var tikt nogādāti uz zemāka līmeņa slimnīcu vai novirzīti turpināt ārstēšanos mājās ģimenes ārsta uzraudzībā. Slimnīcas “Covid-19” pacientu aprūpē iesaista papildu medicīnas personālu, kas ierastos apstākļos nestrādā ar infekcijas slimību profila pacientiem, kā arī atšķirīgi plāno darba grafiku, lai maksimāli nodrošinātu personāla iesaisti un pieejamību.

Katra ārstniecības iestāde individuāli sazināšoties ar pacientiem, lai informētu, ja kāds plānveida veselības aprūpes pakalpojums tiks atlikts. Šie pacienti nezaudēšot savu rindu (!), un, atjaunojot konkrēto pakalpojumu sniegšanu, tos saņemšot prioritāri [ja vēl būs dzīvi, protams]. Lai saņemtu precīzu informāciju par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, VM aicina sazināties ar Nacionālo veselības dienestu pa telefonu 8000 1234.

Tiktāl oficiālā versija, par to, KAPĒC tā noticis. Bez šaubām, tajā nav ne vārda nedz par to, kur ir pazuduši pērn un šogad Krišjāņa A.Kariņa lidojošās siles aizņemtie miljardu kāposti, nedz par slimnīcu tīkla optimizēšanu, nedz par to, ka kopš 2018. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā Veselības aprūpes finansēšanas likums, šā likuma normas, kas attiecas uz algu paaugstināšanu ne tikai ārstiem un māsiņām, bet arī vidējam un jaunākajam ārstnieciskajam personālam, tā arī nav pildītas, jo Saeimas deputāti tās acīmredzot uzskata par neobligātām. Rezultāts ir tāds, ka nopirktas gultas par 666 tūstošiem gabalā, bet nav cilvēku, kas šajās gultās gulošos pacientus pienācīgi aprūpētu. Māsu palīgu, sanitāru, slimnieku kopēju deficīts ir katastrofāls un neticu, ka to ir iespējams kompensēt ar brīvprātīgo darbu.

Vai ir prognozēs, ka kas mainīsies uz labo pusi? Ak vai! – arī valsts nākamā gada budžets, izrādās, brauc pa ierastajām sliedēm.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un sašutumu par valdībā apstiprināto budžeta likumprojektu, kurš 14. oktobrī iesniegts Saeimā.

Savā atklātajā vēstulē deputātiem LVSADA atgādina, ka jau 2020. gadā “Covid-19” parādīja, cik ļoti valstij trūkst kvalificētu mediķu. “To ņēma vērā gan Eiropas Komisija, kas ieteica Latvijai stiprināt veselības sistēmu, nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem (Briselē, 20.05.2020. COM(2020)514 final), gan Saeima, kas paziņojumā par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027. gadam aicināja Ministru kabinetu pastiprināt pasākumus cilvēkresursu piesaistei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, tajā skaitā – palielinot darba samaksu ārstniecības personām (Latvijas Vēstnesis, 127, 06.07.2020.).”

Lai mediķu darba samaksa augtu līdzvērtīgi darba samaksas pieaugumam valstī, vajadzīgi ne mazāk kā 75 miljoni euro – summa, kas pielīdzināma 120 kovidgultu iegādei.

LVSADA šo jautājumu savlaicīgi iekļāvusi streika prasībās un sarunās ar Veselības ministriju panākusi konceptuālu vienošanos, ka 2022. gadā tiek palielināta vidējā darba samaksa tarifu daļā par 10% visām ārstniecības personām. To apstiprinājusi gan Veselības aprūpes nozares apakšpadome (VANA), gan Nacionālās trīspusējās sadarbības padome (NTSP).

Un? – zilās ačeles blisinādams, vaicā mūsu vadonis K.A.Kariņš, ārstniecības personāla darba samaksas pieaugumam atvēlot tikai 35 miljonus eiro, kas, LVSADA vārdiem runājot, “nav pat puse no nepieciešamā”.

LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa izsaka nožēlu, ka valdība “atkārtoti pasaka “nē” pienācīgam mediķu atalgojumam”, šādi parādot, ka veselības aprūpes darbinieki lidojošajai silei joprojām nav svarīgi.

Protams, LVSADA aicina Saeimas deputātus nebalsot par nākamā gada valsts budžetu, kamēr netiek nenodrošināts mediķu atalgojuma pieaugums vismaz par 10% 2022. gadā.

Bet kur fiziski atrodas 13. Saeimas deputāti? Lai arī gandrīz visi potēti un sertificēti, viņi izvēlējušies pildīt savu padoto – valdības – rīkojumu un tupēt mājās.

Tāpēc mediķu cerības, ka viņi tomēr dabūs to, kas viņiem pienākas pēc likuma, manuprāt, līdzinās nullei. Kaut vai tāpēc, ka nekā nedarīšanu šobrīd ir vieglāk par vieglu piesegt ar kovidu un ārkārtējo situāciju. Lidojošā sile var mierīgi neķert kreņķi.

Tavs komentārs par rakstu: