• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Rīgas rajona slimnīcas galvenais ārsts Valdis Siļķe. Foto: Evija Trifanova/LETA

Slimnīcu biedrība: Valstī katastrofāli trūkst medicīnas speciālistu

LETA

Latvijas slimnīcās, īpaši reģionos, speciālistu trūkums ir sasniedzis kritisko robežu - ja Veselības ministrija (VM) nekavējoties nesāks rīkoties, reģionu iedzīvotāji paliks bez veselības aprūpes, paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauž Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) pārstāvji.

Viņi norāda, ka trūkst visu veidu speciālistu, tostarp ķirurgu, anesteziologu, internistu, narkologu un psihiatru. Reģionālajās slimnīcās vissarežģītāk esot nodrošināt speciālistu dežūras neatliekamās palīdzības sniegšanai. Piemēram, Kurzemē šobrīd nav ausu, kakla un deguna ārsta diennakts palīdzības, bet Daugavpilī slimnīca nespēj nodrošināt ķirurgu dežūras. Vairākos reģionos diennakts dežūrām ir problemātiski nodrošināt arī radiologu, tāpat daudzviet ir tikai viens endoskopists, un trūkst arī ausu, kakla un deguna speciālistu.

"Zemā atalgojuma dēļ ārstus nesaista darbs valsts un pašvaldību slimnīcās. Savukārt esošie ārsti strādā vairākas slodzes, uz spēku izsīkšanas robežas, un cietējs ir arī pacients," teikts paziņojumā.

Tāpat ārstu saime Latvijas reģionu slimnīcās strauji noveco, bet jauna paaudze vietā nenāk, uzsver LSB pārstāvji. Biedrības rīcībā esošie dati liecina, ka slimnīcās ārpus Rīgas vairāk nekā puse ārstu ir pirmspensijas un pensijas vecumā, piemēram, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā tādu ir 60%. Vēl dramatiskāka situācija esot Daugavpilī.

LSB ir paudusi satraukumu par šo situāciju Veselības ministrijai (VM). Biedrībai šķiet neloģiski, ka ministrijai ik gadu tiek nosūtīta informācija par nepieciešamo rezidentūras vietu skaitu, uzrādot vajadzību pēc aptuveni 200 rezidentu vietām, taču slimnīcās nonāk vien trešā daļa, turklāt pārsvarā Rīgā. Piemēram, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai pēdējo trīs gadu laikā ir pievienojies tikai viens jauns speciālists pēc rezidentūras - infektologs. Taču ir nepieciešami gandrīz visu specialitāšu ārsti - ķirurgi, anesteziologi, internisti, traumatologi, psihiatrs un citi. Savukārt Kuldīgas slimnīca jau vairāk nekā desmit gadus nav dabūjusi nevienu no pieprasījumā uzrādītajiem nepieciešamajiem speciālistiem.

"Ir redzams, ka katru gadu studijas un rezidentūru pabeidz pietiekami daudz jauno speciālistu, taču līdz slimnīcām viņi nenonāk. Ir jābūt mehānismiem, kā panākt, lai par valsts finansējumu studējošie speciālisti strādātu valstij nepieciešamajās jomās. No ministrijas puses nekas vairāk par runāšanu nenotiek," uzsver biedrības pārstāvji.

Šobrīd neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek sniegta septiņās reģionālajās slimnīcās ārpus Rīgas un trijās Rīgā, kā arī 11 lokālajās slimnīcās visā valstī. Biedrība vērš uzmanību, ka gadījumā, ja neatliekamie pacienti no reģioniem būs jāsūta uz Rīgu, tas izmaksās dārgāk ne vien valsts budžetam, bet arī katram reģiona iedzīvotājam. Tāpat pastāv risks, ka iedzīvotāji no palīdzības atteiksies, jo nevarēs to atļauties.

LSB uzskata, ka jauno speciālistu piesaistīšana šobrīd gulst uz slimnīcu un pašvaldību pleciem. Tās cenšas mediķus piesaistīt, bet ar piedāvātajiem bonusiem nav gana, jo mediķus interesē konkurētspējīgs atalgojums, ko valsts nenodrošina.

"Ar katru gadu problēma arvien samilzt. Ja šāda tendence turpināsies, drīz var iestāties bezizeja un var nākties slēgt atsevišķas slimnīcu nodaļas un pat slimnīcas, jo nebūs, kas tajās strādā," prognozē biedrības pārstāvji.

Tavs komentārs par rakstu: