• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
NTSP sēde Ministru kabinetāBalagāns, kas saucas "Nacionālā trīspusējā sadarbības padome". Foto no: lddk.lv

Sociālie partneri piedāvās, Saeima izskatīs, valdība neko nemainīs

Kā Latvijā notiek “lietas”, ja runa ir par politisko līmeni? Daži “frukti” kaut ko izštuko (protams, neaizmirstot savas partijas un personīgās intereses), savu “produktu” piespēlē kādai no koalīcijas partijām – Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), “Vienotībai” vai “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK –, tā savukārt atdod to savam ministram, un valdība “produktu” noformē līdz galam. Saeimai, protams, nav nekādu iebildumu.

Dzintars Zaļūksnis

Ja problēma ir sabiedriski svarīga, uz skatuves parādās vēl kāds personāžs –  parasti tā ir Nacionālā trīspusējā sadarbības padome (NTSP), kurā ietilpst darba devēju un darba ņēmēju (arodbiedrību) pārstāvji, kuri pauž savu viedokli, bet ierasto procedūru varbūt maķenīt aizkavē, tomēr citādi neietekmē.

Arī nupat NTSP sēdē sociālie partneri ir pauduši kritiku 2018. gada budžetam, kurā nav ietverts precīzs finansējuma pieaugums veselības un zinātnes jomās, taču valdības pārstāvji šādus pārmetumus  ir “noraidījuši” – it kā ar finansējumu un tā precizitāti viss būtu kārtībā.

Tas balagāns izskatās, piemēram, tā.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris uzsver, ka 2018. gada budžeta likumā būtu jāieraksta, kādā veidā tiks nodrošināts veselības aprūpes finansējuma pieaugums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2020. gadā, kā arī – kādā veidā tiks nodrošināts algu pieaugumus veselības aprūpē strādājošajiem. Ja tas netiks iekļauts likumprojektā, Keris norādīja, ka viņa vadītā arodbiedrība neatbalstīs nedz nodokļu reformu, nedz budžetu.

Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis uzsver – un viņa vārdu svars, bez šaubām, noliek uz lāpstiņām daktera Kera vārdus –, ka finansējuma pieaugums veselības nozarei esot “cerīgāks nekā jebkurā citā nozarē”. “Mūsu rīcība ir vērsta uz to, lai sakārtotu nozari, un to pierādīsim ar praktiskiem darbiem, nevis budžetā ieliktu ciparu, kam nav seguma,” pauž premjers, i negrasīdamies paskaidrot šo “ģeniālo” domu: kā valdība grasās uzlabot veselības aprūpi, “neieliekot budžetā ciparu”? Vai pats Kučinskis personīgi no premjerēšanas brīvajā laikā ies piestrādāt par sanitāru Gaiļezerā vai apkopēju Stradiņos? Tas paliek aiz kadra, jo Kučinska vārdam ir SVARS! 

Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga stāsta, ka budžetā jāietver pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks, kas neprasa papildu budžeta līdzekļus, kā arī jāparedz, ka finansējums zinātnei atbilstu starptautiskajai praksei.

Turpretim izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis iebilst nevis par faktu, bet pret formulējumu “starptautiskai praksei atbilstošs finansējums zinātnei”. “Nav tādas starptautiskas prakses, jo katrai valstij ir sava prakse!” pārliecināts Šadurskis, lai gan Eiropas Komisija jau pasen ir izstrādājusi dalībvalstīm ieteiktus standartus (tos var atrast šeit). Šadurskim ir paveicies: LIZDA līdz šim ir demonstrējusi apbrīnojamu neinformētību par to, kas notiek ES līmenī, un acīmredzot nekas nemainīsies arī šoreiz. Jo arī Šadurska vārdiem ir SVARS!

Punktu visām diskusijām galu galā pieliek finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, norādot, ka, budžeta izstrādāšanas gaitā “katra ministrija pieteica savas prioritātes, kuras tika atbalstītas”. Tāpēc, finanšu ministres ieskatā, būtu jocīgi, ja izglītības un zinātnes ministram būtu jādodas uz Saeimu iesniegt pilnīgi jaunus priekšlikumus. Tā gan, lai gan Šadurska personīgajām prioritātēm ir vājš sakars ar izglītības sistēmas prioritātēm, bet vai gan nepietiek ar viņa vārda svaru?

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns, uzklausot finanšu ministres prezentāciju par budžeta izstrādes gaitu un papildu līdzekļu piešķīrumu atsevišķām nozarēm, aizrāda, ka ministres prezentācijā “daži jautājumi neatbilst iepriekš lemtajam”. “Izstrādājot 2018. gada budžetu, ministrijas ir labi strādājušas, mums ir bijusi laba sadarbība, tomēr ir atsevišķi jautājumi, kurus vēl jārisina, piemēram, pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks, veselības aprūpes finansējuma pieauguma nodrošināšana līdz 4% no iekšzemes kopprodukta 2020. gadā, starptautiskai praksei atbilstošs finansējums zinātnei u.c.,” vēlreiz to pašu maļ Baldzēns.

Un tad iesaistās arī Pats Kučinskis, steidzot savā stilā apgalvot, ka “tiks darīts viss, lai sasniegtu tos mērķus, par kuriem nozaru pārstāvji pauž bažas”. Protams, atkal neprecizējot, ko nozīmē, piemēram, “viss” vai “pauž bažas”.

Beigu beigās apvārdotais un dezorientētais LBAS vadītājs atzīst, ka NTSP neliks šķēršļus budžeta pieņemšanai, tomēr sociālie partneri vēloties “novērst trūkumus un pilnveidot 2018. gada budžetu”. O, jā, vēlēties nav kaitīgi, atzīst valdība un uz karstām pēdām ar NTSP vienojas, ka visi “turpinās diskutēt par konstatētajām neatbilstībām, kā arī līdz 16. oktobrim sagatavos priekšlikumus, ko NTSP izskatīs 23. oktobrī”. Pēc tam priekšlikumus plānots iesniegt Saeimas komisijās, kuras izskatīs ar nākamā gada budžetu saistītos likumprojektus.

Vārdu sakot, turpināsies sākumā aprakstītais process: sociālie partneri iesniegs priekšlikumus, Saeimas deputāti tos izskatīs, bet valdība budžeta projektā neko nemainīs un aizliegs to darīt arī Saeimai. Un beigās visi būs apmierināti. Izņemot nodokļu maksātājus, protams, bet tos jau uz skatuves neviens nelaidīs.

(Materiālā izmantota LETA informācija)

Tavs komentārs par rakstu: