• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Inga SpriņģeIngai Spriņģei un viņas kolēģiem vēl ir iespēja parādīt taisnīgas attieksmes paraugu. Ekrānšāviņš no: Youtube.com

«Spriņģe & Co»: faktus «čekojam», viedokļus cenzējam!

Tā ir komunikācijas ābece: patiesībai neatbilstošs var būt tikai fakts/ziņa. Viedoklis var būt nepatīkams, balstīts aplamās ziņās, galu galā – nepārliecinošs. Taču viedoklis nevar būt melīgs vai feiks. Tāpēc demokrātisku valstu praksē faktus var pārbaudīt un apstrīdēt, savukārt viedoklis/uzskats/secinājums ir vārda brīvības sastāvdaļa un to nav iespējams pakļaut “pārbaudei”. Tikai cenzēt.

Dzintars Zaļūksnis

Sekojot laika totalitārajam garam, pasaulē populārākais sociālais tīmeklis “Facebook” šā gada maijā pastiprināja savā platformā publicēto materiālu pārbaudi, apstiprinot 20 cilvēku komandu (sk, piemēram, “NBC News”) kas oficiāli nosaukta par “Augstāko tiesu” (Supreme Court). Drīz pēc tam līdzīgas tiesas tika apstiprinātas arī valodiskā līmenī. Par latviešu valodā ievietotu materiālu pārbaudītāju (faktčekeri) kļuva “Re:Baltica”, kas sevi lepni dēvē par “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru”.

Atrunāšu kādu elementāru lietu. “Re:Baltica” darbošanās var patikt, var nepatikt, tās seju Ingu Spriņģi jūs varat mīlēt, ienīst vai ignorēt, taču arī “Re:Baltica” kā līdzīgi starp līdzīgajiem bauda tādu pašu vārda brīvību, kā mēs visi (izņemot, protams, valsts amatpersonas un augsta ranga politiķus). Taču – līdz zināmai robežai. Tiklīdz “Re:Baltica” sāk uzstāties kā cenzors, tas zaudē līdzīgā privilēģijas un kļūst par varas struktūru, no kuras tiek prasīta pavisam cita atbildība.

Proti, šajā brīdī Spriņģe vairs nav jaukā meitene Inga, bet gan cenzors, kurš atbilstoši Satversmes 100. pantam Latvijā ir vienkārši aizliegts! Bet cenzūra, uzsvēršu, sākas tad, kad no stiprākā pozīcijām tiek apkarots kāds viedoklis.

“Facebook” lietotāji neļaus sameloties: arī līdz šim “Re:Baltica” izmantotie faktu pārbaudes kritēriji ir bijuši visnotaļ apšaubāmi un, mazākais, ne visai skaidri. Taču, ja “Facebook” Augstākā tiesa neiebilst,– ko gan mēs tur varam darīt? Vai varbūt Augstākā tiesa vienkārši neko par to nezina? Piemēram, to, ka “Re:Baltica” cilvēkam var piešķirt 30 dienu banu par atsaukšanos uz valsts institūcijas (konkrēti – Slimību profilakses un kontroles centra) mājas lapā atrodamiem datiem, lai izdarīt principā loģisku salīdzinājumu/secinājumu par mirstību no “Covid-19” un sirds un asinsvadu slimībām. 

Neticu, ka Spriņģe un viņas kolēģi no “Re:Baltica” savas dvēseles dziļumos ir melni jo melni cenzori. Toties ticot, ka cenzūra ir vienlīdz pretīga gan totalitārā, gan demokrātiskā sabiedrībā, esmu sagatavojis oficiālu iesniegumu “Facebook” Augstākajai tiesai, bet pagaidām to paturu pie sevis. Kādu laiku. Dodot faktčekeriem iespēju pašiem ieskatīties spogulī un saprast, kur un kā viņi ir pārvērtušies cenzoros.

Un, protams, gaidu, ka viņi novērsīs savas pārcenšanās sekas un vairāk tā nedarīs.

2 Komentāri


  1. Ilze
    2020-10-28

    Cik mīļi :)! Gan jau ka viņi to noteikti novērtēs . Un labosies ... (vēl viens smaidiņš).

  2. Imants
    2020-10-31

    Piekrītot Dzintara viedokli , neticu viņa cerību piepildījumam...

Tavs komentārs par rakstu: