• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Ministru kabineta sēžu zāles kroņlukturisPat gudrai un kompetentai valdībai šādos apstākļos daudzus budžeta skaitļus nāktos "grābt" no Ministru kabineta kroņluktura. Foto: Māris Kaparkalējs/lvportals

Starpība starp «iedomāto» un «reālo» valsts budžetu 2022. gadā – 300 miljonu, deficīts – 3,8% no IKP

Finanšu ministrija ziņo, ka 2022. gada valsts budžeta projektā orientējošā fiskālā telpa (jeb starpība starp plānoto un reālo papildu tēriņu veidolā) šobrīd tiek prognozēta 300 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts – ap 3,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

24. augustā Ministru kabinets izskatīs virkni jautājumu, kas saistīti ar 2022. gada valsts budžetu, tostarp fiskālās telpas apjomu, budžeta bāzi, prioritāros pasākumus, kā arī ministriju veiktās izdevumu pārskatīšanas rezultātus.

Zīmīgi, ka valsts šā gada budžeta likumā sākotnēji paredzētais budžeta deficīts bija 3,9% no IKP. Tomēr joprojām galu nejaušamās pandēmijas uzturēšanas un menedžmenta rezultātā reālais budžeta deficīts varētu sasniegt pat 9,3% no IKP.   

Tāpēc uz visām acīmredzami optimistiskajām prognozēm par 2022. gadu labāk raudzīties skeptiski. Visdrīzāk, lai sabalansētu pa visām vīlēm irstošo valsts budžetu, Krišjāņa Artura Kariņa valdība arī nākamgad izmantos divus pārbaudītus līdzekļus – 1) ārējā parāda palielināšanu un 2) nodokļu paaugstināšanu.

Ne jau ministriju veiktā formālā izdevumu samazināšana te ko līdzēs. Šī samazināšana parasti izpaužas tā, ka sākotnēji budžeta pieprasījumā tiek sabāzti visādi uzpūsti nieki, kuri vajadzības gadījumā bez lieliem sirdēstiem tiek izšķūrēti laukā. Izņemot tos, kuri tomēr budžetā aizķeras un paliek.  

Tavs komentārs par rakstu: