• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Cilvēki lietū iet vienā virzienāEjam, kurp partijas mūs vedīs! Foto: LETA

Sveicu visus, kam tīk stagnācija!

13. Saeimas vēlēšanas ir noslēgušās, apstiprinot to, ka zema balsošanas aktivitāte vienmēr atražos pašreizējo koalīciju. Tā ir noticis arī šoreiz. Taču demokrātija ir demokrātija, un neatliek nekas cits, kā pieņemt vēlēšanu rezultātus. Tāpēc sveicu visus, kas ir apmierināti ar valsts līdzšinējās attīstības virzienu – jūs esat uzvarējuši!

Dzintars Zaļūksnis

Pašlaik vairs nav īpašas nozīmes tam, vai Ministru prezidenta amatā paliks Māris Kučinskis, vai viņam nāksies premjera krēslu atdot Jānim Bordānam, Atim Pabrikam vai kādam citam – vēlētāji (sevišķi tie vairāk nekā 45%, kas izlēma “neurnot” – ceru, ka turpmākos četrus gadus viņi vismaz turēs muti par vēlēšanu rezultātiem) ir skaidri parādījuši, ka vairākums pilsoņu uzskata: ar Latviju viss ir kārtībā, var tālāk notikt ij nodokļu, veselības un izglītības “reformas”, ij kara tehnikas iepirkumi, ij valsts depopulācija un citas jaukās lietas, ko līdzšinējā troikas koalīcija ir paveikusi, iesākusi vai pieteikusi.

Ziņas no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) liecina, ka salīdzinājumā ar pašreizējo sasaukumu visvairāk mandātu jaunajā Saeimā varētu zaudēt “Jaunā Vienotība” (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Aģentūra LETA aprēķinājusi, ka 13. Saeimā “Saskaņa” varētu būt ieguvusi 23 deputātu vietas, Jaunā konservatīvā partija (JKP) un “KPV LV” – pa 16, nacionālā apvienība ”Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un “Attīstībai/Par!” – katra pa 13 mandātiem, ZZS varētu būt ieguvusi 11 mandātus, bet JV – astoņus. Tādejādi JV nākamajā Saeimā formāli būs par 15, bet ZZS – par desmit deputātiem mazāk, salīdzinot ar pašreizējā sasaukuma sākumu.

Tātad troika ir it kā zaudējusi, iegūstot kopā tikai 32 mandātus? Šajā aspektā – neapšaubāmi. Tomēr jāņem vērā, ka vēl 16+13, t.i., 29 mandātus ir ieguvušas partijas, kurām nav nekādu problēmu troiku paplašināt līdz piecīšiem – un turpināt rullēt kā līdz šim. Ja nu vienīgi par premjeru kļūs kādreizējais tieslietu ministrs Bordāns,– viņa vadītās izteikti represīvās partijas izpildījumā Latvijas virzībā varētu ienākt Andropova piesmaka*. Taču šobrīd par to negribas pat domāt, kaut gan iespēja ir visai augsta – arī Kučinskis ir izteicies, ka premjerēt vajadzētu tai “latviskajai partijai”, kura vēlēšanās ieguvusi visvairāk mandātu. Uz neoboļševiku fona pat Aldis Gobzems no “KPV LV” rādās īsts demokrāts.

Lai nu kā, koalīcija pavisam noteikti var iztikt bez “Saskaņas” un “KPLV” (vai JKP, tomēr ne abām), bet gadījumā, ja jenoti sāks pārlieku sprēgāt – arī bez JV. Iespējams, tas ir šo vēlēšanu lielākais ieguvums. Taču, kā būtu teicis Vinnijs Pūks, tas atkarājas. Jo galu galā vēl pastāv tāda iespēja kā dažu partiju izjaukšana vai dažu deputātu uzpirkšana: četriniekam (troika+"Attīstībai/Par") līdz vairākuma pietrūktu tikai 6 balsis.

Tādu, lūk, 13. Saeimu ir ievēlējuši nepilni 55% Latvijas pilsoņu: vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās ir bijusi visu laiku zemākā atjaunotās Latvijas laikā – 54,6%, pie balsošanas urnām dodoties tikai 845 196 no reģistrētajiem 1 548 100 balsstiesīgo. Latvijas sabiedrības demokrātiskā apziņa, nudien, neiet vairumā, tāpēc rezultāts ir loģisks. 

* Andropova piesmaka – viens no pēdējiem PSRS kompartijas ģenerālsekretāriem (1982. gada novembris – 1984. gada februāris) un faktiskajiem valsts prezidentiem, bijušais Valsts Drošības komitejas vadītājs Jurijs Andropovs (Юрий Андропов, 1914-1984) īstenoja izteikti represīvu politiku, kas sadzīves līmenī izpaudās totālā un atklātā pilsoņu kontrolē un pārspīlētās direktīvās.     

Tavs komentārs par rakstu: