• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Cilvēki lidostāEkonomikas stabilitātes indikators: aborigēni aizbrauc, viesstrādnieki atbrauc. Ekrānšāviņš no: Youtube.com

SVF mums stāsta, ka Latvijas «ekonomika ir stabila». Kurā vietā?

Vārds stabils pats par sevi var apzīmēt pavisam dažādas un pat pretrunīgas lietas. Tāpēc nav nejaušība, ka Starptautiskais valūtas fonds SVF (International Monetary Fund, IMF) šo apzīmētāju ir izmantojis, lai raksturotu Latvijas ekonomiku. Neaizmirsīsim, ka tieši visu starptautisko kreditoru koordinatoram SVF mēs varam pateikties par algoritmu, kas Latvijas tautsaimniecības attīstībā darbojas kopš “lielās aizņemšanās” 2008. gadā.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Kāpēc gan lai SVF klerki atzītu savas kļūdas, pat ja tās ir tik rupjas, ka pilnīgi acīs dur? Tieši tāpēc SVF misijas kārtējā ziņojumā ierakstīts, ka Latvijas ekonomika esot “stabila” – papīrs pacieš ne tādus vien pigorus. SVF eksperti gan spiesti atzīt (kaut vai tāpēc, ka par to pēdējos piecus sešus gadus “dzied”, piemēram, tik cienījama organizācija kā Ārvalstu investoru padome Latvijā/Foreign Investors’ Council in Latvia, FICIL): nu jā, to nevar negatīvi neietekmēt demogrāfiskās problēmas (kas gan tās saasināja, ja ne SVF prasība no krīzes iziet, maksimāli atņemot Latvijas uzņēmumiem un cilvēkiem naudu?), “ārējie riski” (tos pieminēt nav nekāda riska – ko nabaga letiņš var iesākt globālajā “milžu cīņā”?), kuri arvien pastiprinās, un “finanšu sistēmas reputācijas” riski. Pēdējie vispār ir uz “zvaigžņu karu” robežas: Latvija jau kopš sākta gala ir visu godīgo džedaju armijas priekšgalā un no finanšu sektora ir izdzinusi summas, ko var samērot ar valsts gada budžetu. Varat trīsreiz minēt – uz kurieni šī nauda ir “aizmukusi”? Nākas konstatēt, ka pie citiem džedajiem, kuri tās dzenāšanu nav tik ļoti pārspīlējuši. Taču mūsmājās pieņemts uzskatīt, ka: 1) no Latvijas pazūd tikai netīrā nauda; 2) šī netīrā nauda vienkārši izkūp Kosmosā un nenonāk nedz kaimiņvalstīs, nedz citu Eiropas Savienības banku krājumos, nedz ASV ārzonas pavalstīs.

Vārdu sakot, SVF par šiem riskiem nav atbildīgs, tie vispār ir ārpus SVF klerku saprašanas un kompetences.

Bet Latvijas činavnieki, kuri paklausīgi, pat dedzīgi pilda starptautiskā kapitāla – un SVF kā tā pārstāvja – norādījumus, ir pelnījuši kādu komplimentu no saimnieku puses. Tāpēc SVF misijas ziņojumā tiek uzsvērts, ka mūsu valsts ekonomika ir stabila, inflācija “mērena” (nekas, ka viena no augstākajām ES), bet valsts ārējais parāds zems un... turpinot samazināties (šis “atklājums” gan jūtami nav saskaņots ar Latvijas Banku un Finanšu ministriju, kuras runā pilnīgi pretēji). Turklāt, uzslavē SVF, Latvijas valdība esot apņēmusies (!) veicināt labklājības pieaugumu. Īsāk sakot, viss kārtībā, un aci ārā tam, kas to neredz!

Tiesa, SVF nevar noliegt, ka šogad “ekonomikas pieaugums” (SVF žargonā tā tiek saukts prasts iekšzemes kopprodukta jeb IKP pieaugums) Latvijā būšot salīdzinoši zems – mazliet vairāk par 3%, bet tur nekādi neesot vainojams Latvijas politiskais isteblišments, jo “ārējā ekonomiskā vide vairs nav tik labvēlīga”. Tāpēc pērn IKP uzaudzis par 4,8%, bet vidējā termiņā tas stabilizēšoties 3% līmenī. Tas gan, steidz mierināt, SVF eksperti, (vienai no nabadzīgākajām ES valstīm) esot “labs rādītājs”.

Vēl SVF atzīmē, ka kopš globālās krīzes laikiem Latvijas ekonomikas elastība esot “būtiski palielinājusies”. Acīmredzot tas noticis kā ar vecu apakšbikšu gumiju, kura izstaipījusies un vairs nespēj pildīt savus tiešos pienākumus: “neelastīgie” uzņēmumi un nozares vienkārši ir iznīkuši.

Lai nostātos aci pret aci ar demogrāfiskajiem riskiem (jo aborigēnu paliek arvien mazāk un viņi noveco, bet strādāt taču kādam vajag!), SVF rekomendē samazināt ierobežojumus darba tirgū, veicinot tajā kvalificētu imigrantu ienākšanu. Jā, un būtu vēlams arī palielināt darba produktivitāti un veicināt investīciju ienākšanu. Taču tie ir uzdevumi, kas mums “stāvējuši priekšā” visus pēdējos 30 gadus. Un kā “stāvēja priekšā” tā joprojām “stāv” – šķiet, bez īpašām izmaiņām.

Ziņojuma beigās vēl viens kompliments mūsu iztapīgajiem politiķiem – SVF oficiāli atzīt par labu visu, ko viņi ir darījuši aizdomīgās naudas pārsūknēšanā uz mazāk aizdomīgām vietām. Un viņiem tiek dots nākamā līmeņa uzdevums: esot nepieciešams paaugstināt efektivitāti pasākumiem pret naudas mazgāšanu un uzlabot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, padarot to caurspīdīgāku.

Tulkojumā no SVF žargona tas nozīmē, sak, turpiniet uz citām, mums tīkamākām valstīm dzīt nepareizo naudu, bet valsts uzņēmumus ātrāk iedzeniet biržā. Lai tur tos varētu pārņemt mūsu cilvēki, kuri ir tik caurspīdīgi, ka tos pat nevar redzēt.

Vārdu sakot, pasarg Die's mūs no tādas stabilitātes!   

1 Komentāri


  1. ARTIS
    2019-06-30

    Kāpēc investīcijas aiziet palēnām vai ātri ,pat pāraug privātīpašumos .Visi kā viens ,ja valsts investē kaut ko par nodokļu maksātāju naudu, tad tam tā nevajadzētu notikt. Tās varētu būt tiesības strādāt nevis privātīpašums.Bez iztirgošanas.

Tavs komentārs par rakstu: