• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Cilvēki pie stāvoša autobusaLīda šim valdošais visai brīvais "masku režīms" sērgas izplatību nav veicinājis, to spiesta atzīt arī valdība. Foto: Sergey Melkonov/Sputnik

Tie daži indivīdi, kas sabiedriskajā transportā nēsāja maskas, nu var to nedarīt

No 1. jūlija valdība nolēmusi legalizēt faktisko situāciju: lai arī sejas aizsargmasku nēsāšana sabiedriskajā transportā skaitījās obligāta, šo kovidpanikas prasību ievēroja tikai neliela daļa sevišķi apzinīgu pilsoņu. Šajā situācijā raisījās pāris incidentu, taču nekas nopietns. Bet tikmēr jauno kovidslimnieku – pat to, kuriem tika konstatēta bezsimptomu sasirgšana –  skaits strauji sasniedza nulli.

Matīss Miers, īpaši InfoTOP.lv

Lai arī valsts galvenais infektologs Uga Dumpis vēl izmisīgi cer uz sērgas otro vilni – jo tas sev līdzi atnestu arī papildu naudiņu visiem oficiālajiem “Covid-19” apkarotājiem, tas arvien vairāk sāk izskatīties pēc izčākstējuša fantoma, kuram pašlaik, pašā vasaras plaukumā, vairs tic tikai komunisma garā audzinātie ķīnieši. Un, protams, arī indivīdi ar medicīniskajām maskām uz sejas.

Bet pat līdz šim kovidnorūpējusies valdība ir sapratusi, ka sabiedrības saprātīgās rīcības rezultātā koronavīrusam Latvijā nekas nespīd, tāpēc ir devusies brīvā peldējumā un infektologu Dumpi atstājusi vienu pašu koronavīrusa sakultajās bangās. To paredz jūnija pēdējā dienā valdībā akceptētie grozījumi noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”. Tiesa gan, valsts galvenā sērgas kontrolētāja Ilze Viņķele brīdina: ja nu kas, valdība visus atkal sadzīs būros un liks nēsāt uzpurņus.

Bet pagaidām varam pildīt savas sirsniņas ar pateicību labiešiem: no 1. jūlija sejas aizsargmaskas sabiedriskajā transportā vairs nebūs obligātas, tikai ieteicamas (nevar tak uzreiz atzīt, ka tās vispār ir bijušas bezjēdzīgas!). Vismaz veseliem cilvēkiem. Tomēr – un šim aicinājumam piebiedrojos arī es – mutes un deguna aizsegus vai maskas ir stingri ieteicams lietot gadījumā, ja cilvēkam, atrodoties publiskā vietā – tajā skaitā sabiedriskajā transporta līdzeklī –, ir elpceļu infekcijas slimības pazīmes, tostarp klepus un/vai iesnas. Un, protams, tiem, kas atrodas pašizolācijā. No savas puses piebildīšu: vismaz neklepojiet un nešķaudiet virsū saviem līdzcilvēkiem. Lūdzu! Please! Пожалуйста!

Paliek spēkā formāla prasība, ka “fiziskai personai ir pienākums nodrošināt sev mutes un deguna aizsegu, ja pasākuma organizators vai saimnieciskā vai publiskā pakalpojuma sniedzējs pirms pasākuma ir informējis par šādu prasību, tai skaitā izvietojot paziņojumu pasākuma norises vai saimnieciskā vai publiskā pakalpojuma sniegšanas vietā”.

No 1. jūlija mazliet vaļīgāk groži tiek palaisti arī sabiedriskās ēdināšanas iestādījumiem – vienam klientam paredzētā telpa tiek samazināta no līdz šim noteiktajiem četriem kvadrātmetriem uz trim kvadrātmetriem. Spēku zaudē arī ierobežojums apmeklētāju skaitam pie viena galdiņa – turklāt gan iekštelpās, gan ārtelpās.

Bet no 1. augusta tiks palielināts ārtelpās notiekošos pasākumos atļautais apmeklētāju skaits. Valdības apstiprinātie grozījumi paredz, ka no augusta āra pasākumos varēs pulcēties līdz 3000 cilvēkiem nevis 1000, kā ir noteikts pašlaik. Šis nosacījums attieksies uz pasākumiem ārtelpās, kuru kopējā publisko telpu platība ir lielāka nekā 1000 kvadrātmetru. Tas gan ir mazliet liekulīgi, jo rudens šādu pulcēšanos pārtrauks šā kā tā, bet vismaz vienu mēnesi – un, ja daba būs labvēlīga laikapstākļu ziņā, vēl kādu strēķīti –, ārtelpas koncertus un izrādes varēsim baudīt.

Pasākumos iekštelpās maksimālais publikas daudzums diemžēl mainīts netiek – ne vairāk kā 250 cilvēki iekštelpās, kuru kopējā publisko telpu platība ir mazāka nekā 1000 kvadrātmetri, un 500 cilvēki iekštelpās, kuru kopējā publisko telpu platība ir lielāka nekā 1000 kvadrātmetri. Kāda jēga no šīem ierobežojumiem, ej un sazini! Varbūt tie atstāti tāpēc, ka – atšķirībā, piemēram, no cilvēku drūzmēšanās lielveikalos, tirgos un vienkārši publiskās vietās “zem jumta” – tos iespējams bez grūtībām kontrolēt? Lai nu kā, kultūras nozare joprojām paliek saslēgta roku dzelžos, bet sporta industrija – piesieta pie staba.

Kad tas beigsies un vai mākslinieki un sportisti to izturēs, varam tikai minēt.

Tavs komentārs par rakstu: