• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Tiesībsargs Juris JansonsJuris Jansons: viss ir labi un pat lieliski! Foto no: fronte.lv

Tiesībsarga kognitīvā disonanse: likumi esot lieliski, bet nevietā un nelaikā

Maļoties pa varas koridoriem, kādreiz šerpais tiesībsargs Juris Jansons acīmredzot ir “aplauzis ragus” un rezultātā viņam iestājusies, kā mūslaikos pieņemts teikt, kognitīvā disonanse jeb, izsakoties vecmodīgi, pastāvīgo pretrunu ietekmē “uzvārījušās smadzenes”.

Dzintars Zaļūksnis

Kaut kas tāds parasti notiek, ja cilvēkam iedod gatavu secinājumu, kas obligāti jāpielāgo visām premisām. Arī šoreiz Jansona kungam laikam gan ir bijis JĀBŪT “skaidram”, ka Latvijas likumdevēji nemēdz halturēt, tāpēc mūsu valstī pieņemtie likumi ir “labi vai pat izcili”.

Tomēr likums nevar būt nedz izcils, nedz pat labs, ja tas ir pieņemts, ignorējot reālo situāciju valstī. Tāpēc Jansonam, saliekot kopā iepriekš doto secinājumu un šo premisu, iestājas kognitīvā disonanse un viņš nesavienojamu lietu ietekmē sāk muldēt, ka “virkne Latvijas likumu ir labi vai pat izcili, taču to ieviešanā vai piemērošanā valsts ir ļoti tālu no ideāla”. Nu jā, heisā hopsā...!

Bažas par to, vai tiesībsarga prātā nav noticis īssavienojums, rada jau viņa sagatavotā un Saeimā iesniegtā ziņojuma par 2017. gadu ievads. Proti, Jansons atgādina, ka esot būtiski saprast: visi cilvēktiesību principi ir savstarpēji saistīti un viens otru papildinoši. Cilvēktiesības esot “universālas un fundamentālas” (kurš iebildīs?), turklāt tās varot uzskatīt par vienām no “visdinamiskākajām tiesībām” (vai tiešām?). Un tālāk viņa, tā teikt, kognācija nonāk vēl lielākā disonansē: “Mūsu izcilajā Latvijas Republikas Satversmē 1998. gadā tika nostiprinātas cilvēka pamattiesības. Ar šo papildinājumu Saeima ir pierādījusi, ka Latvijā cilvēktiesības nav apzinātas tikai teorijā, bet tās tiek garantētas mūsu pamatlikumā un caur to īstenotas praksē.”

Vai tiešām ar pamatlikumu iespājams kaut ko pierādīt, Jansona kungs? Vai tiešām pats fakts, ka no tiesībsarga Satversmē nav ne smakas, neliecina, ka cilvēktiesības tomēr ir pakārtotas kaut kam citam?

Piemēram, 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Kā tas īsti darbojas, vai politiskā elite sevi neuzskata pat “vienlīdzīgāku” nekā pārējā sabiedrība?

Un kā ir ar 92. panta normu: “Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu”? Vai ABLV un Ilmāra Rimšēviča sāgas neliecina par kaut ko pilnīgi pretēju, jo ne vienā, ne otrā gadījumā nav spēkā stājušos tiesas spriedumu?

Un 96. pants: “Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību”? Kā jūs, Jansona kungs to skaidrosies, piemēram, “oligarhu sarunu” kontekstā? 

Vai varbūt Satversmes 97. panta kontekstā (“Ikvienam, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu”) es tūlīt pat varu pārvākties dzīvot, piemēram, uz Melngalvju namu vai vismaz “prezidentu graustu” Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas stūrī? Ja tā, tad jums taisnība, un cilvēktiesības tiešām “ir tiesību kopums, kas garantē tiesības uz laimi”.

Savukārt par to, ko Latvijas isteblišments ir izdarījis ar Satversmes 99. un 100. pantu, es vispār labāk paklusēšu – lai nenāktos lamāties, nolaižoties līdz cenzoru līmenim.

Jansona kungs, jūs taču redzat, ka dzīvē nenotiek tā, kā ierakstīts papīros. Laba likuma OBLIGĀTA pazīme ir tāda, ka tas pieņemts īstajā laikā un vietā, tāpēc nav grūtības to ievērot un izpildīt. Turpretim Latvijā “labos un lieliskos likumus” ražojošie politiķi šogad ir palielinājuši veselības aprūpes finansējumu par 24%. Nu, un? Nav ziņu par to, ka šogad ik dienu nepietiekamas veselības aprūpes dēļ vairs nemirst 14, bet, teiksim, kaut vai 13 cilvēki. Nav ziņu pat par to, ka rindas pie ārstiem speciālistiem būtu kļuvušas mazākas vai valsts būtu paplašinājusi kompensējamo zāļu sarakstu.

Kā gan var augt sabiedrības tiesiskā apziņa, ja cilvēki nesaprot, kur paliek viņu maksātie nodokļi? Un par kādu “stabilu vērtību sistēmu” jūs runājat, Jansona kungs, ja tādas Latvijā nav un nekad nav bijis? Sabiedrībai ir viena vērtību sistēma, valdošajiem politiķiem – pavisam cita un katru mirkli mainīga. Kura ir tā īstā? Tā, ko izmanto varas turētāji, kurus daudzi sabiedrības locekļi nespēj nosaukt citādi, kā par “zagļiem un korumpantiem”, bet pusmiljons Latvijas pilsoņu jau par viņiem ir nobalsojis, iespējams, uz visiem laikiem pametot savu dzimteni?        

Vai to jūs ņēmāt vērā, apgalvojot, ka “Latvijas politikā, it īpaši Saeimā, izpratne par cilvēktiesībām un attieksme pret tām ir progresējusi”? Izskatās, ka vismaz nojausmas līmenī  jūs to apzināties, jo kādēļ gan citādi secinātu: “atsevišķās situācijās es pat teiktu, ka vēl esam aizvadītā gadsimta deviņdesmitajos gados”?

Un, ziniet, kur ir tā lielākā disonanse, tiesībsarga kungs? Jūs gribat būt labs, bet Latvijas situācijā nav iespējams būt vienlaikus labam pret sabiedrību un pret varu. Koalīcijas politiķi nekad nekāps “sabiedrības kurpēs”, tad kāpēc tad lai sabiedrība “atvērtu sirdis”?

Atvērtā sirdī, ziniet, ir ļoti viegli iespļaut. Kaut vai pasakot “nevaram”, kā to mūsu politkāņi apgalvo, kad runa ir par “laupītāju nodokļa” OIK atcelšanu, vai “nav naudas”, kad runa ir par mazo skolu saglabāšanu, lai izbeigtu Latvijas lauku attautošanu.

Tik tiešām, lietās ir “jāiedziļinās pēc būtības, ātri un efektīvi ir jāizdara viss, kas konkrētajā situācijā ir iespējams”. Tikai kurš “veidos rītdienu pēc savas sejas un līdzības”?

Nudien, negribētos, lai to dara tā politiķu varza, kuras dēļ tiesībsargam uznākusi kognitīvās disonanses lēkme.   

Tavs komentārs par rakstu: