• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Divi vīri pižikos pie galdaKāpēc plēsties ar "vatņikiem", ja var draudzēties? Foto: AP

Tikai piektā daļa cilvēku Baltijā vēlas turpināt «sankciju karu» pret Krieviju, bet ASV un ES to «neņem galvā»

Pētījumā “Baltijas sabiedrību polarizācijas potenciāls” secināts, ka četru gadu laikā ievērojami sarukusi Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība, ka Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju būtu jāpaplašina.

InfoTOP.lv, izmantojot LETA materiālus

Izmantojot tiešās intervijas, janvārī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tika veikta aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot Baltijas sabiedrību polarizācijas potenciālu. Aptauja tika veikta Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieka Mārtiņa Kaprāna vadībā, sadarbojoties vadošajām Baltijas valstu socioloģisko pētījumu kompānijām.

2015. gadā uz jautājumu, vai šābrīža ES sankcijām pret Krieviju vajadzētu tikt paplašinātām, apstiprinoši atbildēja 30,7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, bet šogad – vairs tikai 14,7%. Igaunijā uz šo pašu jautājumu pirms četriem gadiem apstiprinoši atbildēja 44,3% respondentu, bet šogad – 24,7%, savukārt Lietuvā 2015. gadā sankciju paplašināšanu atbalstīja 54,4%, bet šogad – 22,4% respondentu.

To, ka sankcijas būtu jāuztur esošajā apmērā, 2016. gadā pauda 25,4% aptaujāto Lietuvas iedzīvotāju, 18,1% Igaunijas iedzīvotāju un 17,7% Latvijas iedzīvotāju. Šogad to, ka sankcijas pret Krieviju būtu jāuztur esošajā apmērā, uzskata 41,9% Lietuvas iedzīvotāju, 30,8% Igaunijas iedzīvotāju un 26,6% Latvijas iedzīvotāju.

Salīdzinot ar 2016. gadu, Latvijā un Igaunijā sarucis to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka tā brīža ES sankcijas pret Krieviju būtu jāmīkstina. Tikmēr Lietuvā šādu iedzīvotāju skaits ir pieaudzis. Latvijā 2016. gadā 43,3% iedzīvotāju uzskatīja, ka tā brīža sankcijas pret Krieviju ir jāmīkstina, Igaunijā – 28,7%, bet Lietuvā – 11,2%. Šobrīd 32,4% aptaujāto Latvijā ir par esošo sankciju mīkstināšanu, Igaunijā – 27,2%, bet Lietuvā – 14,5%.

Tātad Latvijā gandrīz trešdaļa (32,4%) cilvēki ir par pretkrievijas sankciju mīkstināšanu, vairāk nekā ceturtdaļa (26,6%) vēlas, lai sankcijas paliktu pašreizējā līmenī un tikai katrs septītais (14,7%) pauž viedokli, ka sankcijas būtu paplašināmas.  26,3% Latvijas respondentu šogad bija grūti atbildēt uz šo jautājumu vai atbildi tie nesniedza vispār.

Apgalvojumam, ka NATO nostiprināšanās Baltijas valstīs rada apdraudējumu Krievijai, visbiežāk jeb 45,3% gadījumu piekrīt Lietuvas iedzīvotāji, kam seko Latvijas iedzīvotāji ar 32,7% un Igaunijas iedzīvotāji ar 31,1%. Baltijas valstīs kopumā šai tēzei piekrīt 8,3% aptaujāto, drīzāk piekrīt – 28%. Latvijā tam pilnīgi piekrīt 8,2% aptaujāto, bet drīzāk piekrīt 24,5%.

Apgalvojumam, ka NATO nostiprināšanās Baltijas valstīs rada apdraudējumu Krievijai, drīzāk nepiekrīt 27,6% Baltijas valstu iedzīvotāji, bet pilnīgi nepiekrīt – 21,4%. Latvijā tam drīzāk nepiekrīt 31,8% aptaujāto, bet pilnīgi nepiekrīt - 19,9%. Savukārt Lietuvā apgalvojumam drīzāk nepiekrīt 29,1% aptaujāto, bet pilnīgi nepiekrīt – 9,8%. Tikmēr Igaunijā tam drīzāk nepiekrīt 21,9% respondentu, bet pilnīgi nepiekrīt – 34,4%.

Tikmēr “lielās politikas bīdītājus” Baltijas valstu sabiedrības noskaņojuma maiņa ne mazākajā mērā neuztrauc. Aizbildinoties ar “Maskavas agresiju pret Ukrainu” un argumentējot ar pretrunīgi vērtēto incidentu, kad Krievijas robežsardze 25. novembrī Kerčas šaurumā aizturēja trīs Ukrainas jūras spēku kuģus, pietauvoja tos Kerčas ostā, bet 24 ukraiņu kara jūrniekiem tiesa kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, apsūdzot tos nelegālā robežas šķērsošanā, ASV kopā ar Eiropas Savienību (ES) un Kanādu 15. martā ir izsludinājušas jaunas sankcijas pret vairāk nekā desmit krievu amatpersonām un uzņēmumiem.

Tiesa, sankcijas vērtējams kā tīri formālas un pat komiskas: jaunajām ASV sankcijām ir pakļautas sešas krievu amatpersonas, seši Krievijas aizsardzības uzņēmumi, kā arī divi Krievijas enerģētikas un būvniecības uzņēmumi, kas darbojas anektētajā Krimā. Savukārt ES piemērojusi sankcijas astoņām Krievijas amatpersonām, kura saistītas ar Kerčas krīzi. ES sankcijas noteiktas pret Federālā Drošības dienesta (FDD, Федеральная служба безопасности) robežsardzes priekšnieku anektētajā Krimā un Sevastopolē Sergeju Stankeviču (Сергей Станкевич), viņa vietnieku Andreju Šeinu (Андрей Шеин), sardzes kuģa “Don” (Дон) kapteini Alekseju Seļajevu (Алексей Селяев), kuģa “Izumrud” (Изумруд) kapteini Andreju Šipicinu (Андрей Шипицин) un pretzemūdeņu kuģa “Suzdaļec” (Суздалец) kapteini Sergeju Šerbakovu (Сергей Щербаков).

Sankciju sarakstā iekļauti arī divi FDD darbinieki Krimā un Krievijas armijas Dienvidu kara apgabala (Южный военный округ) komandieris Aleksandrs Dvorņikovs (Александр Дворников).

Noteiktās sankcijas viņiem aizliedz iebraukt ES, kā arī iesaldē viņu aktīvus, ja tie atrodas ES. Šīs sankcijas, nudien, liks Krievijas militārpersonām nopietni apsvērt, vai nevajadzētu kļūt par savas Tēvzemes nodevējiem.

Tavs komentārs par rakstu: