• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Zemē nomesta lāpstaKam nepietiek, ņemiet lāpstu un rociet! Algu gan jau dabūsiet. Foto: Shutterstock

Tikai vergam piedienīgu algu saņem 52,9% Latvijā strādājošo

Nu, skaidrs, ka oficiālajā statistikā tas netiks nosaukts par vergu darbu, un eifēmismu izgudrošanā visas mūsu valdošās koalīcijas allažiņ ir bijušas pat ļoti radošas. Taču fakts ir fakts – Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotā informācija uzrāda, ka gandrīz trešdaļa (precīzāk – 30,5%) darba ņēmēju pamata darba vietā 2018. gadā saņēma neto darba algu (pēc nodokļu samaksas), kas nepārsniedza 450 eiro mēnesī.

Dzintars Zaļūksnis

Vai ar 450 eiro mēnesī var izdzīvot? Var, ja dzīvo viens un laukos. Ja cilvēkam ir ģimene un mājvieta kaut vai mazpilsētā, tā nebūs summa, ar kuru iespējams ”savilkt galus kopā”, t.i., dzīvot 21. gadsimta eiropeiša cienīgu dzīvi. Ja cilvēks, strādājot pilnu darba dienu, nespēj nopelnīt tik daudz, lai viņam pietiktu ne tikai Maslova piramīdas zemākā līmeņa (fizisko), bet kaut vai otrā līmeņa (drošības un aizsargātības) vajadzību apmierināšanai (kāda, pie velna, drošības sajūta, ja nezini, vai bērniem rīt būs vakariņas!), tad necik tālāk par 2100 gadu senu romiešu lietu kārtību mēs neesam tikuši. Un kas tad tā ir, ja ne verdzība?

Tātad CSP ziņo, ka Latvijā pagājušajā gadā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 30,5% darba ņēmēju. Tas gan esot par 8,7 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā.

No tiem 135,7 tūkstoši jeb 16,9% darba ņēmēju 2018. gadā saņēma minimālo darba algu vai mazāk. Tas esot par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 19,1% darba ņēmēju. Bet jāņem vērā, ka runa ir par mazāk nekā 350 eiro “uz rokas”, jo no šīs algas taču vēl jāatskaita nodokļi!

34,4% (2017. gadā – 32,4%) pamata darbavietā neto algā mēnesī saņēmuši 450,01-700 eiro. Būsim reālisti – arī šī summa ir tik tuva vergošanai, ka personīgi es neredzu būtisku atšķirību. Sevišķi, ja runa ir par pilsētnieku/pilsētnieci, kas vienatnē apgādā ģimeni vai vismaz vienu bērnu. Abu zemāko algu grupu saņēmēju kumulatīvais rezultāts – 50,3%. Taču šim rezultātam jāpieskaita arī tie 2,6% darbinieku, kam 2018. gadā darba alga netika aprēķināta saistībā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs sākts nesen u.tml., vai arī tika aprēķināta, bet netika izmaksāta. Summa – 52,9%.

Tikai ceturtdaļa jeb 25,7% darba ņēmēju 2017. gadā Latvijā saņēma samērā niecīgu, tomēr ne gluži verga algu 700,01-1400 eiro robežās. Bet mēnešalgu 1400,01 eiro un vairāk saņēma nieka 4,1% darba ņēmēju. Tiktāl tad nu mēs esam Eiropā!

Tavs komentārs par rakstu: