• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Junkers un Tramps laipni sarokojasEK prezidents Žans Klods Junkers un ASV prezidents Donalds Tramps. Foto: M.Schreiber/Getty Images

Tramps Eiropai piesaka «ekonomisko karu»

Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) paziņojuma par 25% ievedmuitas noteikšanu tēraudam un 10% alumīnijam darījumu pasaule ir nonākusi šoka stāvokli. Lai arī Tramps ir precizējis, ka šīs ievedmuitas tiks piemērota visu ārvalstu produkcijai, eksperti nešaubās, ka vissāpīgāk tās skars ASV uzticamākās sabiedrotās – Eiropas Savienības (ES) valstis.     

Ķīna, kas ir pasaulē lielākā tērauda eksportētāja, Trampa lēmumu bez kādas diplomātijas ir nosaukusi par “ārkārtīgi stulbu” (remarkable stupid). Savukārt Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker) ir izteicies par “skarbu” ievedmuitas tarifu ieviešanu ASV ražotajām patēriņa precēm – piemēram, “Harley Davidson” motocikliem, burbonam un “Levi’s” džinsiem.

Abu sabiedroto starpā briest īsts “ekonomiskais karš”. Taču ASV prezidentu tas pagaidām īpaši nesarūgtina. Otrdien Tramps kritizēja ES tirdzniecības noteikumus, sakot, ka ASV uzņēmumiem ES “padarījusi dzīvi gandrīz neiespējamu”, un draudot noteikt augstus muitas tarifus arī citas ES produkcijas importam ASV.

“Eiropas Savienība ir bijusi īpaši skarba pret Savienotajām Valstīm,” teica Tramps, uzņemot Baltajā namā ES dalībvalsts Zviedrijas premjerministru Stēfanu Levēnu (Stefan Löfven). “Viņi padara mums gandrīz neiespējamu biznesu ar viņiem, tomēr viņi sūta savus automobiļus un visu pārējo uz Savienotajām Valstīm,” sacīja Tramps, neaizmirstot piebilst, ka ASV “subsidē” Eiropu militārajā jomā. “Eiropas Savienība nav labi izturējusies pret mums. Un ir bijusi ļoti, ļoti netaisnīga tirdzniecības situācija,” teica ASV prezidents un draudēja rīkojumu par muitas tarifu piemērošanu parakstīt jau šonedēļ.

Tramps nebaidoties izraisīt ekonomisku konfliktu: “Tirdzniecības karš kaitē viņiem. Tas nekaitē mums. Redzēsim, kas notiks.” Viņš esot gatavs noteikt importa nodevas arī ASV ievestiem Eiropas – lielākoties Vācijas – automobiļiem: “Viņi var darīt, kas vien viņiem patīk. Bet, ja viņi to darīs, tad mēs uzliksim lielu 25% nodevu viņu automobiļiem, un, ticiet man, viņi to nedarīs ļoti ilgi.”

Savukārt Levēns uzsvēra, ka tarifi smagi skartu Eiropas rūpnīcas, lai gan tās saražo tikai apmēram 10% no visas pasaules tērauda, kamēr Ķīna saražo apmēram 50%.

“Es esmu pārliecināts, ka palielināti tarifi kaitēs mums visiem ilgtermiņā,” prognozēja Zviedrijas premjers.

Tomēr ekonomikas apskatnieki šādu Trampa rīcību neuzskata par negaidītu un atgādina, ka šādi pasākumi bija paredzēti jau Trampa svarīgāko ekonomikas padomnieku Pītera Navarro (Peter Navarro) un Vilbūra Rosa (Wilbur Ross) priekšvēlēšanu vēstulē 2016. gadā (šeit). Trīs no četriem pasākumiem, kas minēti šajā vēstulē, jau tiek īstenoti. Pērn pirms Ziemassvētkiem Kongress apstiprināja plašu nodokļu samazināšanas programmu. Tramps regulāri un sistemātiski atsakās no visām vides aizsardzības programmām, pirmām kārtām tām, kas kavē ogļūdeņražu ieguvi un pārstrādi. Tāpat vēstulē bija izvirzīts mērķis sasniegt “enerģētisko dominanci”, un arī to Tramps vairāk vai mazāk konsekventi īsteno.

Tagad viņš ir ķēries pie ceturtā “stūrakmens” – ārējās tirdzniecības deficīta novēršanas –, izvēloties sev raksturīgus, ne visai delikātus līdzekļus. Kā Trampam veiksies, tas tagad atkarīgs no vecās labās Eiropas – precīzāk, no tā, vai Eiropas sabiedrotie spēs “norīt” Trampa sagādātos “krupjus”.

Tavs komentārs par rakstu: