• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Kims Čonins un Donalds TrampsKims Čonins nav tik naivs, kā uzskata Donalds Tramps. Kolāža: CNN

Tramps Kimam Čoninam sola, ka viņu «nepiemeklēšot» Gadāfi liktenis

Tā ir ziņa cilvēkiem, kas mēdz šo to arī atcerēties, nevis raduši kliegt kopā ar visu “pasaules sabiedrību”: ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) ir publiski piedāvājis Ziemeļkorejas līderim Kimam Čoninam (angļu: Kim Jong-un) garantijas, ka viņš varēs palikt pie varas, ja atteiksies no kodolieročiem.

Samazinoties iespējai, ka 12. jūnijā plānotais Trampa un Kima vēsturiskais samits Singapūrā tiešām notiks, Tramps ir paziņojis reportieriem, ka tad, ja šī tikšanās noritēs veiksmīgi, Kims “saņems aizsardzības garantijas, kas būs ļoti stipras”. “Viņš būs savā valstī un vadīs savu valsti. Viņa valsts būs ļoti bagāta,” solīja Tramps.

Kāpēc Tramps pēkšņi kaut ko tādu sola? Veci ļaudis mēdz teikt: “suns zina, ko ēdis”. Kims varētu būt no tiem, kas atminas Sadama Huseina (angļu: Saddam Hussein, 1937-2006) un it sevišķi Muamara Gadāfi (angļu: Muammar Gaddafi, 1942-2011) likteni.

Lai būtu par to pilnīgi pārliecināts, Tramps solījumam pievienoja brīdinājumu, ka neveiksmīgas diplomātijas gadījumā Kims var pieredzēt tādu likteni kā “Lībijas diktators” Gadāfi, kuru Trampa interpretācijā “gāza un nogalināja nemiernieki”.

Ar šiem izteikumiem Tramps nāca klajā laikā, kad Phenjana izteikusi draudus atcelt 12. jūnija samitu un nosodījusi ASV prasības pēc “vienpusējas atteikšanās no kodolieročiem”.

Tramps izteica pieņēmumu, ka Kima nostājas maiņa attiecībā uz samitu var būt notikusi Ķīnas prezidenta Sji Dziņpina (angļu: Xi Jinping) ietekmē.

Ziemeļkorejas Ārlietu ministrija ir brīdinājusi – ja Trampa administrācija “iedzen mūs stūrī un vienpusēji pieprasa, lai mēs atsakāmies no kodolieročiem, mēs vairs neesam ieinteresēti sarunās un mums no jauna jāapsver, vai mēs akceptēsim gaidāmo samitu”.

Tas noticis pēc tam, kad ASV prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos Džonu Boltonu (John Bolton) izteicies, ka Lībijas savulaik pieņemtais lēmums miermīlīgā ceļā atteikties no savas kodolprogrammas varētu kalpot par modeli centieniem panākt Ziemeļkorejas kodolatbruņošanos.

Tas bija ļoti “draudīgs mēģinājums uzspiest Lībijas un Irākas likteni Ziemeļkorejai,” norāda Ziemeļkorejas Ārlietu ministrija. Pēc Lībijas 2003. gada lēmuma atteikties no savas kodolprogrammas un ķīmisko ieroču arsenāla apmaiņā pret sankciju mīkstināšanu 2011. gadā NATO palīdzēja “mērenajai opozīcijai” gāzt vairākas desmitgades valdījušā pulkveža Gadāfi valdību, nogalinot gan viņu pašu, gan vairākus viņam pietuvinātus cilvēkus.

Phenjana agrāk vairākkārt minējusi Gadāfi un Huseina likteni kā piemērus tam, kādēļ tai nepieciešami kodolieroči.

Tomēr Tramps turpina runāt tā, it kā baudīt neierobežotu uzticību.Lībijas modelis nav tas, par kuru ir runa, kad mēs domājam par Ziemeļkoreju,” apgalvo Tramps.Paskatoties uz šo modeli ar Gadāfi – tā bija pilnīga iznīcība. Mēs tur iegājām, lai viņu sakautu. Šis modelis, visticamāk, notiks, ja mēs nevienosimies,” viņš brīdināja Phenjanu, piebilstot: “Bet, ja mēs vienosimies, tad es domāju, ka Kims Čonins būs ļoti laimīgs.”

Tramps apliecināja, ka gatavošanās ASV-Ziemeļkorejas samitam Singapūrā turpinās.

Tavs komentārs par rakstu: