• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Tukšie dzelzceļa sliežu ceļi Ventspilī"Latvijas Dzelzceļa" sliežu ceļi Ventspilī 2020. gadā. Foto no: ventspils.lv

Tranzīta nozare Latvijā «grimst» arvien straujāk. Toties nodokļi un kredīti ienāk

Par spīti tam, ka savlaik visnotaļ spēcīgā un ienesīgā Latvijas tautsaimniecības nozare – tranzīts – jau ilgāku laiku vērojama visai krasa lejupslīde, Valsts ieņēmumu dienests (VID) braši raportē, ka nodokļu ienākumi pat kovidpanikas laikos “turoties normas robežās”. Pavirši vērtējot, šāda lietu kārtība it kā apliecina, ka taisnība ir tiem, kas tranzītu uzskata par mūsu valstij “svešu un lieku” nozari.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Taču, manuprāt, tas ir atkarīgs tikai no atskaites punkta: tā tas patiešām varētu būt tikai tādā gadījumā, ja uzskatām, ka visusvarīgāko vietu ekonomikā ieņem Valsts kase. Skatoties no jebkura cita punkta, tas tā nav, lai gan valdošās koalīcijas politikāņi par šādu ķecerīgu apgalvojumu noteikti gribēs mani apsaukāt par “Krievijas propagandas upuri”. Kā nu ne, ja tranzīta gremdēšanā ar savu vareno roku ir piedalījušies arī mūsu amerikāņu sabiedrotie, piemēram, iekļaujot Magņitska sarakstā (Magnitsky List) ne tikai Latvijas otru lielāko – Ventspils – ostu, bet arī Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Un mūsu labieši – tā vietā, lai iebilstu,– to izmantoja Ventspils brīvostas valstiskošanai, to pašu mazāk veiksmīgi mēģinot izdarīt ar sankciju sarakstā neiekļauto Rīgas brīvostu. 

Taču paraudzīsimies uz šo lietu apolitiski – proti, kāds gan sakars naudas apjomam, kas Latvijā ienāk pa tranzīta koridoriem, ar ne visai draudzīga kaimiņa propagandu? Ar šā kaimiņa reāliem ekonomiskajiem risinājumiem – savu Baltijas jūras ostu attīstīšanu un dzelzceļa kravu novirzīšanu prom no Latvijas – gan sakars ir vistiešākais, bet tā nav propaganda, tā ir realitāte. Skatoties uz situāciju no šāda skatupunkta, par Krievijas propagandas upuriem drīzāk būtu jāsauc paši koalīcijas politiķi.   

Bet gana par propagandu! Kādi ir šābrīža fakti? Satiksmes ministrija apliecina, ka pirmajā pusgadā Latvijas ostas ir pārkrāvušas kopumā 22,628 miljonus tonnu kravu, un tas ir par 30,1% mazāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Par veselu trešdaļu! Turklāt atgādināšanu, ka lejupslīde bija vērojama arī 2019. gadā.

Beramkravu apjoms mūsu ostās ir samazinājies par 43,2%, salīdzinot ar 2019. gada pirmajiem diviem ceturkšņiem. Tostarp ogles pārkrautas 4,6 reizes mazākos apjomos nekā pērn! Uz šā fona mīnus 10,4% ķīmisko beramkravu vai mīnus 6,4% graudu un labības produktu izskatās pēc tāda “sīka pārpratuma”.

Lejamkravu mūsu ostās ienācis par 13,5%, tostarp naftas produktu – par 12,7% mazāk nekā pērn.

Pārkrauto ģenerālkravu apjoms samazinājies pae 12,1%, tostarp mūsu svarīgākās eksporta pozīcijas – kokmateriālu – apjoms bijis par 21% mazāks nekā 2019. gada pirmajā pusgadā.

Lai arī zaudējusi vairāk nekā ceturtdaļu (26,7%) kravu apjoma, Rīgas osta saglabā vietējās līderpozīcijas. Un Rīgas līdzerpozīcijas – šoreiz jāsaka, diemžēl – neviena osta nespēj apdraudēt, jo tās vienīgā reālā konkurente Ventspils osta ir zaudējusi vēl vairāk – 41,1% kravu apgrozījuma. Tad jau Liepājas ostu ar “tikai” mīnus 15,6% kravu apjoma varam uzskatīt par veiksmes stāstu

Ak vai! – šāds apzīmējums nekādi nav attiecināms uz valsts akciju sabiedrību “Latvijas Dzelzceļš”, kura pirmajā pusgadā ir zaudējusi pat vairāk nekā visu godīgo politiķu nemīlētā un gremdētā Ventspils osta. Proti, LDz zaudētais apjoms ir sasniedzis 47,2%, tostarp starptautisko (ieskaitot tranzīta) kravu apjoms samazinājies par 48,7%. Tranzīta nozares straujo grimšanu uzsver fakts, ka gan importa, gan eksporta pārvadājumi ir auguši attiecīgi par 9,1% un 32,2%. Mīnus 53,9% ir tranzīta nozares kolapss.

Iekšzemes pārvadājumu apjoma palielināšanās par 5,7% šādā situācijā diezin vai varam uzskatīt par pietiekamu dzelzceļa kā uzņēmuma izdzīvošanai, kur nu vēl attīstībai. Jo vairāk tāpēc, ka 2019. gadā, ar kuru šobrīd salīdzinām, LDz jau piedzīvoja 15,8% samazinājumu salīdzinājumā ar 2018. gadu. Šie skaitļi brīdina, ka dzelzceļa lejupslīde jau varētu būt izvērtusies brīvā kritienā. Brīvā tādā nozīmē, ka politikāņi nedz vēlas, nedz spēj to apturēt.

Un kāpēc gan lai viņi to darītu, ja viņi acīmredzot uzskata, ka “ekonomikas svarīgākais indikators” patiešām ir nodokļu ieņēmumi, bet tie, kā jau atzīmēju, ir visnotaļ normāli. Pirmajā pusgadā VID administrēto nodokļu ieņēmumi valsts kopbudžetā bija 4,71 miljards eiro – par 69,37 miljoniem jeb 1,5% mazāk nekā pirmajā pusgadā pērn, bet nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts par 92,8%. Un tā patiešām ir “špicka” – otrajā pusgadā nodokļi allaž ienāk knašāk, un līdz gada beigām stāvoklis valsts budžetā izlīdzināsies.

Turklāt, ja kaut kas arī neizlīdzināsies, robus aizlāpīs vairāk nekā 4 miljardu eiro aizņēmums, ko Krišjāņa Artura Kariņa valdība nokārtojusi kovidpanikas aizsegā un daļa no kura šobrīd jau ir izkususi šīs pašas panikas nepārskatāmajā okeānā.         

Tavs komentārs par rakstu: