• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Divas rokas ēnā ar aploksnītiĒnu ekonomikai patiesībā nekādas redzamas ēnas nemaz nav. Attēls no: creativegroupeconomics.com

Trešdaļa būvniecībā nodarbināto saņemot «aplokšņu» algas. Vai tiešām?

Ēnu ekonomika ir viens kārtīgs, bet nenotverams bubulis. Varbūt tieši tāpēc Māra Kučinska valdība to ir pasludinājusi par Latvijas ekonomisko problēmu sakni un pieteikusi tai nesaudzīgu karu. Proti, šajā cīņā uzvaras un panākumus izziņot ir viegli, jo praktiski nav iespējams pārbaudīt, vai šie paziņojumi atbilst īstenībai.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Tas, protams, attiecas arī uz Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājas Baibas Fromanes piesaukto jaunāko pētījumu par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē (pētījums veikts pēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pasūtījuma, biedrībai “Business Against Shadow Economy” (BASE) sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu SSE Riga; pētījumā iekļauta “Latvijas faktu” veikta 250 nozares uzņēmēju aptauja).

Nu, nav un nevar būt pārliecības, ka būvniecība, kura visā pasaulē atrodas tādā kā “pusēnā”, Latvijā pēkšņi būtu kļuvusi “caurspīdīgāka” – tieši tagad, kad būvniekiem turpinās problēmas ar apgrozāmajiem līdzekļiem, pasūtījumiem, precīzi termiņā veiktiem norēķiniem (sevišķi depresīvā stāvoklī ir apakšuzņēmēji jeb faktiskie būvdarbu veicēji), priekšnodokļiem, kas maksājami vēl pirms saņemta nauda, un citiem no viņiem pavisam maz atkarīgiem apstākļiem.  

Tomēr Fromanes kundzes piesauktajā pētījumā apgalvots, ka Latvijā būvniecības nozarē 2017. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars, re, gandrīz visās komponentēs esot samazinājies. Piemēram, 2016. gadā aplokšņu algu īpatsvars nozarē bijis 34,6%, bet pērn tas sarucis līdz 32,1%. Vai būvnieki būtu sākuši uzskaitīt pa kluso samaksātās algas? Neticami! Nekāda anketēšana vai intervēšana, lai cik anonīma tā nebūtu, nepiespiedīs uzņēmumu vadītājus atklāt nodarījumus, par kuriem draud pat kriminālatbildība.

Par ēnu ekonomiku, piesaucot skaitļus, runāt ir pagalam riskanti: neviens pētnieks nekur pasaulē līdz šim nav piedāvājis pietiekami uzticamu metodiku, kā šos skaitļus aprēķināt. Tāpēc brīdinu: šie un turpmākie pētījuma skaitļi ir jāuztver kritiski: iespējams (bet tikai iespējams), tie patiešām uzrāda reālo ainu, taču tā drīzāk ir nejaušība nevis “smalka aprēķina” rezultāts.

Pētījuma dati uzrāda, ka “ienākumu neuzrādīšanas īpatsvars” pagājušā gada laikā esot sarucis no 30% līdz 26,7%, “darbinieku skaita neuzrādīšana” samazinājusies no 20,5% līdz 17,6%. Oi, oi! – toties “neoficiālo maksājumu jeb kukuļu līmenis” nozarē pērn esot palielinājies no 15,1% līdz 15,5%. Ar fiksu piebildi – taču tas esot samazinājies salīdzinājumā ar 2015. gadu, kad bija 17,9%.

Pētījuma autori izdara secinājumu, ka ēnu ekonomikas kopējais apmērs būvniecībā divu gadu laikā Latvijā esot samazinājies par gandrīz pieciem procentpunktiem: 2015. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā bijis 40%, 2016. gadā – 38,5%, bet 2017. gadā – 35,2%. Ej un pierādi, ka tā nav!

Un tad jau var fantazēt tālāk, sak, “divu gadu laikā panākts liels izrāviens ēnu ekonomikas mazināšanā – nevienā citā nozarē ēnu ekonomika nesamazinās par pieciem procentpunktiem divu gadu laikā”, “iesāktās reformas ir vērstas pareizajā virzienā un rezultāts gaidāms pāris gadu laikā, jo neviena reforma nedod tūlītēju efektu”, utt., utjpr.

Fromane apgalvo, ka, ka galvenie ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanās faktori esot ģenerālvienošanās par minimālo algu sagatavošana (ar atpakaļejošu efektu! – jo šī vienošanās joprojām nav spēkā – R.O.), elektroniskās darba laika uzskaites ieviešana (kā nu ne: ložņājošie boti izošņā arī “melno” naudu – R.O.), aktīvāks Valsts ieņēmumu dienesta darbs (lai dzīvo mūsu VID – vishumānākais VID pasaulē! – R.O.) un reversā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas paplašināšana būvniecības nozarē (tur gan var piekrist, lai gan nekādus konkrētus aprēķinus uz šī pamata veikt nav iespējams – R.O.).

Aptaujāto uzņēmumu pārstāvji gan kā būtiskākos pozitīvos pasākumus ēnu ekonomikas samazināšanā no valsts puses ir nosaukuši arvien lielāku zemākās cenas principa nozīmes samazināšanu iepirkumos un saimnieciskā izdevīguma principa nostiprināšanu – un tas jau šķiet ticamāk, jo tieši gandrīz obligātā un KNAB, prokuratūras un Valsts kontroles līmenī uzraudzītā zemākā cena kā galvenais iepirkuma kritērijs vismaz būvniecības nozarē ilgu laiku ir bijis (un paliek joprojām) viens no galvenajiem kvalitātes un godīgas konkurences bremzētājiem. Personīgi es uzskatu, ka zemākās cenas princips ir līdzvainīgs arī Zolitūdes traģēdijā.

Fromanes kundze bilst, ka tuvāko gadu mērķis esot “samazināt ēnu ekonomikas apmēru būvniecībā vismaz līdz ēnu ekonomikas vidējam līmenim valstī”. Apsveicami. Taču stiepjami. Jo kurš, pie velna, pateiks, kāds pašlaik ir reālais ēnu ekonomikas līmenis valstī! Godīgi sakot, tai “ēnu” ekonomikai pa laikam nav pat kārtīgas ēnas.

1 Komentāri


  1. Būvnieks
    2018-05-11

    1) Vai tiem būvkomersantiem, kas apvienojās Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā, pašiem kādreiz objektos mēdz būt savi darbinieki? izņemot kautkādus projekta vadītajus, būvdarbu vadītajus. Mana pieredze ir tāda, ka daudziem tur savu darbinieku objektos nav, vismaz lielajos objektos es tādus nēesmu manījis. Viņi no objekta nosmeļ krējumu, tad sāk meklēt kurš par grašiem izdarīs visus darbus Man izskatās, ka lai turpināt baroties no valsts naudas puikām kangaru režīms pateica, ka vajadzētu izdarīt kautko tādu, lai izspiest sulu no apakšuzņēmējiem, jo tuvojas visaptverošs ekonomiskais krahs

Tavs komentārs par rakstu: