• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Maciņš skrūvspīlēsUzņēmumu maciņi valsts skrūvspīlēs. Foto: Pinterest

«Troikas» politika pusei uzņēmumu neļauj kārtīgi maksāt «reformētos» nodokļus

Koalīcijas troikas partijas priekšvēlēšanu laikā nemēdz īpaši atgādināt šogad veikto “nodokļu reformu”, par kuru bez jalkāda pamata tiks solīts, ka tā atvieglošot nodokļu slogu, bet patiesībā nav samazinājusi cenas pat vietējiem dārzeņiem, kuriem vienīgajiem tagad tiek piemērota samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme.

Dzintars Zaļūksnis  

“Kredītinformācijas biroja” dati uzrāda, ka nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir uzkrājies apmēram 44 000 uzņēmumu – tā ir vairāk nekā trešdaļa visu uzņēmumu, kas veic šādu vai tādu samniecisko darbību!

Turklāt tādu uzņēmumu, kuri ir kavējuši nodokļu maksājumus kaut vienu reizi, pēdējo 12 mēnešu laikā kļūst arvien vairāk, un to skaits jau sasniedzis 79 500 – tā ir puse no visiem uzņēmumiem, kas vēl kustas.

Atbilstoši “Lursoft” datiem (šeit) 2018. gada 2. oktobrī valstī bija 206 329 reģistrēti uzņēmumi. Taču no tiem vairāk vai mazāk aktīvu saimniecisko darbību veic (un nodokļus maksā) tikai apmēram 160 tūkstoši.

Ārkārtīgi zīmīgi, ka 2017. gadā likvidēto uzņēmumu skaits ir bijis lielākais kopš 1992. gada, kad Latvijā sāka veidot akciju sabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA). Pērn Latvijā tika likvidēti 16 479 uzņēmumi – par 34,78% vairāk nekā 2016. gadā (šeit). Un 2017. gads ir bijis bēdīgs arī jaundibināto uzņēmumu ziņā – pagājušajā gadā Latvijā reģistrēti 10 210 jauni uzņēmumi (šeit), un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009. gada. Par 6269 reāliem un potenciāliem nodokļu maksātājiem mazāk viena vienīga gada laikā – kā gan tas saskan ar troikas vilkto meldiņu par “ekononikas augšupeju”?

Un arī tiem, kas vēl velk dzīvību, diezin cik spoži neklājas. “Tas, ka gandrīz 80 000 uzņēmumu pēdējā gada laikā ir bijuši kavējumi pret VID, norāda uz uzņēmēju tendenci izmantot VID īstermiņa finanšu naudas plūsmu svārstību izlīdzināšanai. Šo lomu gan vajadzētu pildīt kredītiestādēm. Protams, ka šo statistiku ietekmē VID datu ziņošanas regularitāte, kas pašlaik ir vienu reizi mēnesī, taču tendence ir nepārprotama,” mazliet miglaini secina "Kredītinformācijas biroja" valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis. Taču palūkojiet, kas pašlaik darās Latvijas komercbanku sektorā, un sapratīsiet, ka visas šīs tendences ir troikas un tās varenās finanšu bābiņas Danas Reiznieces-Ozolas īstenotās politikas izraisītas un uzturētas.

Kredītiestādēm maksājumus pašlaik kavē tikai 3600 uzņēmumi. Toties divreiz vairāk uzņēmumu –7000 – kavē maksājumus saviem sadarbības partneriem, kas nav kredītiestādes. Vai tas netieši neapliecina vēl vienu visiem – izņemot koalīcijas troiku – zināmu apstākli, proti, ka banku kreditēšanas politika ne tuvu neatbilst nedz Latvijas uzņēmumu stāvoklim, nedz tautsaimniecības attīstības interesēm.

Un šī neatbilstība nevis samazinās, bet gan vēršas arvien plašāka. Viss pārējais, atvainojiet, ir tukša verbāla ekvilibristika.

Tavs komentārs par rakstu: