• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
NATO karavīrs labo tehnikuBaltijas valstis un it sevišķi Polija pašlaik iedomājas, ka tās ir NATO svarīgākās dalībvalstis. Foto no: nationalinterest.org

Turcija negrib karot ar Krieviju, Stoltenbergs mierina: nāksies!

Kā nu kurš to pagriež. Paši turki sava prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana (Recep Tayyip Erdoğan) kursu uz Bizantiju un militāro saišu stiprināšanu ar Krieviju komentē vismaz atturīgi, ja ne ar atbalstu. Taisnības labad jāsaka, ka daļēji totalitārā valstī, par kādu Erdoana valdīšanas laikā ir kļuvusi Turcija, diezn vai varam gaidīt citu reakciju.

InfoTOP, izmantojot ārvalstu un Latvijas plašsaziņas līdzekļu materiālus

Toties Turcijas partneri Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (North Atlantic Treaty Organization, NATO) pauž bažas – sevišķi pēc tam, kad turki pretgaisa aizardzības sistēmas ir iepirkuši Krievijā nevis Rietumos. Turklāt Turcija līdz pat pēdējam brīdim atteicās atbalstīt NATO ekspansiju Baltijā, par ko, saprotama lieta, bija ārkārtīgi satraukušies mūsmāju ērgļi.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) gan nav kavējies paust optimismu – sak, domstarpības ar Turciju, kura atteikusies atbalstīt NATO aizsardzības plānu Polijai un Baltijas valstīm izdosies atrisināt, ja alianse nesniegs Ankarai lielāku politisko atbalstu cīņā ar kurdu kaujiniekiem Sīrijā. Turcijai tas ir sāpīgs jautājums, bet vai ar to vien pietiks?

Turcija bija vienīgā NATO dalībvalsts, kas atteicās atbalstīt NATO izstrādāto Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plānus, ja nav vienošanās par līdzīgu plānu Turcijai, kura ir pieprasījusi atzīt Sīrijas ziemeļos bāzētos kurdu kaujiniekus par teroristiskiem grupējumiem, lai gan Rietumvalstis uzteic to ieguldījumu cīņā pret džihādistu grupējumu “Islāma valsts” (Islamic State). Arī ASV diezin vai bija sajūsmā par turku prasību vēl vairāk iespiest dubļos vēl nesen tik uzticamos un drosmīgos amerikāņu sabiedrotos Sīrijā.

Tomēr NATO līderi 4. decembrī apstiprināja jaunus aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm, bet “Turcijas jautājums” joprojām ir aktuāls. Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu (Mevlüt Çavuşoğlu) 6. decembrī paziņoja, ka Turcija nav līdz galam apstiprinājusi NATO aizsardzības plānus Baltijas valstīm un Polijai, un bloķēs gatavā dokumenta publicēšanu, ja NATO dalībvalstis nepiekritīs atzīt Sīrijas kurdu bruņoto grupējumu "Tautas aizsardzības vienības" (latīņu transkripcijā: Yekîneyên Parastina Gel, YPG) par teroristiem.

Stoltenbergs pēc NATO samita sacīja, ka NATO dalībvalstis vēl nav apspriedušas, kā novērtēs YPG.

Tikām Krievija ir paziņojusi, ka, atbildot uz NATO plāniem Polijā un Baltijā, tā ir nolēmusi formēt jaunu divīziju Kaļiņingradas apgabalā.

Tavs komentārs par rakstu: