• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Kuģi Kerčas šaurumāInformācija par incidentu ir galēji pretrunīga. Foto no: TopNews

Ukrainas karakuģi un Krievijas robežsardze Kerčas šaurumā spēlē pasaules karu

Krievijas un Ukrainas sniegtā informācija par šo incidentu ir galēji pretrunīga, tomēr skaidrs, ka Kerčas šaurumā, kas atrodas Melnajā jūrā starp Krievijas anektēto Krimas pussalu un Krievijas kontinentālo daļu, ir notikusi abu valstu robežsardzes (Krievijai) un kara kuģu (Ukrainai) sadursme.

Kopumā tas ir incidents, pēc kādiem gadās, ka starp tajā iesaistītajām valstīm sākas karadarbība. Šoreiz stāvoklis ir vēl nopietnāks, jo situācija ir tik trausla, ka draud pat ar globālu karastrofu. Jāatzīst, ka tālākā notikumu attīstība ir atkarīga no ļoti daudziem faktoriem, starp kuriem galvenie – Savienoto Valstu Donalda Trampa (Donald Trump) spēja laikus apstāties, Krievijas prezidenta Vladimira Putina (Владимир Путин) nervu sistēma un diplomātijas instrumenti, Ķīnas priekšsēdētāja Sji Dziņpiņa (angļu: Xi Jinping) patiesie nodomi.

Diemžēl vai par laimi patlaban situāciju ļoti maz vai pat nemaz nevar ietekmēt nedz Latvijas, nedz Eiropas Savienības (ES), nedz pašas Ukrainas politiķi un diplomāti.        

Situāciju saistībā ar Krievijas robežsardzes kuģa un Ukrainas karakuģu sadursmi Kerčas šaurumā ārkārtas sēdē izskata ANO Drošības padome, taču nevajadzētu lolot īpašas ilūzijas: ANO Drošības padomes rīcībā nav efektīvu instrumentu, kas kaut vai nodrošinātu daudzmaz vienotu stāvokļa vērtējumu, kur nu vēl tā deeskalāciju.

Svētdien Ukraina apsūdzēja Krieviju, ka tās robežapsardzes kuģis taranējis Ukrainas Jūras spēku (Військово-Морські Сили Збройних Сил України) velkoni, kurš līdz ar diviem bruņu kuteriem no Odesas ostas Melnajā jūrā bijis ceļā uz Mariupoles ostu Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam. Ukraina apgalvo, ka Krievijas robežsardzes kuģis esot atklājis uguni, ievainojot vairākus Ukrainas jūrniekus, un Krievijas specvienība sagrābusi Ukrainas kuģus.

Savukārt Maskava apsūdz Ukrainu, ka tā izteikusi Krievijai ultimātu un tās kuģi iebraukuši Krievijas teritoriālajos ūdeņos. Kijeva to noliedz, sakot, ka par savu kuģu braucienu iepriekš paziņojusi saskaņā ar starptautiskajiem kuģošanas drošības noteikumiem, tomēr pašu iebraukšanas faktu nenoliedz.

Naktī uz pirmdienu notika Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēde (Рада національної безпеки і оборони України), kurā tika nolemts ieteikt prezidentam Petro Porošenko (Петро Порошенко) uz 60 dienām ieviest valstī karastāvokli, kurš, starp citu, šajā valstī nav ieviests pat “sakarā ar Krievijas agresiju Austrumukrainā”. Pats Porošenko, izsludinājis karastāvokli, gan apgalvo, ka karastāvokļa izsludināšana nenozīmēšot nedz kara pieteikšanu, nedz vispārēju mobilizāciju vai pilsoņu tiesību un brīvību ierobežošanu. Tiesa gan, masu nemieri un tāda "ekstra" kā nākamajā pavasarī gaidāmās vēlēšanas kara apstākļos gan netikšot pieļautas.

ES un NATO aicinājušas mazināt spriedzi starp Krieviju un Ukrainu pie Krimas krastiem un mudinājušas Maskavu atjaunot brīvu satiksmi Kerčas šaurumā.

Tavs komentārs par rakstu: