• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Žogs uz ungārijas robežasPretimigrantu žogs uz Ungārijas robežas. Foto: Elvis Barukcic/AFP/Getty Images

Ungārija pieprasa ES segt pusi robežsardzes izdevumu, ES atbild miglaini

Ungārija pieprasījusi Eiropas Savienībai (ES) segt pusi no 800 miljoniem eiro, ko Budapešta iztērējusi, aizsargājot bloka dienvidu robežu no nelegālo imigrantu plūsmas, ir paziņojusi šīs valsts valdība.

Premjerministra Viktora Orbāna valdības kancelejas vadītājs Jānošs Lāzārs (János Lázár) norādīja, ka robežas aizsardzība ir jautājums par "Eiropas solidaritāti", ko nāktos "izrādīt praktiski".

"Briselei jāmaksā sava daļa," tāpat kā tas darīts Itālijas, Grieķijas un Bulgārijas gadījumā, uzsvēra Lāzārs.

Orbāns pieprasījis segt "ārkārtas izmaksas" Eiropas Komisijas (EK) prezidentam Žanam Klodam Junkeram (Jean-Claude Juncker) adresētā vēstulē.

Reaģējot uz nekontrolēto nelegālo imigrantu plūsmu, kas 2015. gada vasarā sāka gāzties pār robežu ar Serbiju, Ungārija uz robežas uzcēla dzeloņstiepļu žogu, kura patrulēšanā tika iesaistīta arī armija.

Vēlāk tika uzcelts žogs arī uz robežas ar Horvātiju, bet uz robežas ar Serbiju – otra žoga līnija. Tika arī izveidota 3000 vīru liela īpaša robežpolicijas vienība.

Lai gan žogs pasargāja no nelegālajiem imigrantiem ne tikai Ungāriju, bet arī visu ES, līdz šim tā izmaksas segusi Budapešta viena pati, norādīja Lāzārs.

2015. gadā Ungāriju tranzītā šķērsoja vairāk nekā 400 000 nelegālo imigrantu, cenšoties nokļūt bagātākajās Rietumeiropas valstīs, īpaši Vācijā.

Lai gan žoga būve uz Ungārijas robežām izsauca asu Briseles kritiku, arī citas ES dalībvalstis vēlāk ķērās pie savu robežu nostiprināšanas.

Tieši Ungārijas politika faktiski ļāva slēgt tā dēvēto Balkānu maršrutu nelegālo imigrantu ceļā uz Eiropu. Tomēr oficiāli visi nopelni joprojām tiek piedēvēti vienīgi Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, kura spēlēja galveno lomu, panākot ES vienošanos ar Turciju, kas tika noslēgta pagājušā gada pavasarī.

Šogad Ungārija atsāka visu nelegālo imigrantu aizturēšanu, ievietojot tos starp robežžogiem iekārtotās patvēruma meklētāju nometnēs, kur tiem jāuzturas, kamēr tiek izskatīti viņu patvēruma pieprasījumi. Pirms lēmuma pieņemšanas viņu lietā imigranti nometnes var atstāt vienīgi Serbijas virzienā. Arī šī politika izsaukusi EK neapmierinātību.

Orbāns norādījis, ka nelegālie imigranti ir "terorisma Trojas zirgs", un Budapešta atteikusies uzņemt patvēruma meklētājus EK uzspiesto vienreizējo kvotu ietvaros, ko tā kopīgi ar Slovākiju apstrīdējusi arī ES Tiesā, kuras spriedums gaidāms tuvākajā laikā.

ES piektdien paziņoja, ka ir gatava iepazīties ar Ungārijas prasību par robežžoga izmaksu segšanu, vienlaikus mudinot Budapeštu uzņemt patvēruma meklētājus Briseles kvotu programmas ietvaros.

EK gan arī atgādināja, ka Ungārija jau ir saņēmusi finansiālu un praktisku palīdzību no ES bloka ārējo robežu aizsardzībai.

"Ja Ungārija tagad pieprasa papildu atbalstu, Komisija ir gatava ātri izvērtēt šādu pieprasījumu un nodrošināt pienācīgu atbalstu, ja tas būs nepieciešams atbilstoši situācijai un Eiropas tiesību normām," sacīja EK preses sekretārs Aleksandrs Vinteršteins (Alexander Winterstein).

ES varētu palīdzēt segt novērošanas kā arī ārējo robežkontrolei nepieciešamo iekārtu izmaksas, viņš norādīja, piebilstot: "ES nefinansē žoga vai barjeru būvi uz ārējām robežām. Tas nemainīsies."

"Bet vienu neaizmirsīsim. Solidaritātei jābūt divvirzienu ielai, un visām dalībvalstīm ir jābūt gatavām dot ieguldījumu," uzsvēra Vinteršteins.

"Tā nav kaut kāda ēdienkarte, kur var izvēlēties vienu ēdienu, piemēram, robežkontroli, bet atteikties no cita ēdiena, tāda kā pakļaušanās lēmumiem par [imigrantu] izmitināšanu jaunās dzīves vietās," skaidroja EK preses sekretārs.

(Materiālā izmantota LETA informācija)

Tavs komentārs par rakstu: