enģeļu karnīzes
    • Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Ķirurgu brigāde pie operācijas galdaAiz maskām nav redzams, vai mēs smaidām vai raudam. Ilustratīvs attēls no: surgicalinnovations.ucsf.edu

Vai ar dakteru atlaidēm sabiedriskajā transportā pietiks, lai pacienti justos labāk?

Valdošās koalīcijas runājošās galvas pērn meloja, ka veselības aprūpes nozare koalīcijas partijām – Zaļo un zemnieku savienībai, “Vienotībai” un pašpasludinātajai nacionālajai apvienībai “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK – esot prioritāra. Turklāt meloja līdz pēdējam – pat tad, kad šā gada budžets jau bija pieņemts.

Dzintars Zaļūksnis

Pašlaik, ritot 2017. gada ceturtajam mēnesim, ikvienam ir iespēja izvērtēt, vai veselības aprūpe mūsu valstī ir uzlabojusies kaut par mata tiesu. Tāpēc koalīcija ķērusies pie citādas apvārdošanas – būs, būs, būs... Šeku reku, aj aj aj – paužam bažas par medicīnas finansējumu 2020. (nevis 2018.!) gadā (šeit), pasūtām pētījumus, ka sabiedrība it kā atbalsta valsts obligāto veselības apdrošināšanu (šeit) vai pat izplatām vismaz pagaidām ar darbībām nepamatotas baumas, ka “no nākamā gada algu palielinājumam mediķiem ir jābūt (šeit)!

Tajā pašā laikā brīžos, kad patiešām tiek gaidīts reāls darbs, notiek “spārdīšanās zem deķa” un pat tīšas riebeklības (šeit).

Tikām laiks aiziet, un tam līdzi aiziet arī cilvēki, Latvijas lielākā bagātība jeb, koalīcijas politiķiem saprotamākā valodā runājot, nodokļu maksātāji. Simptomātiski: atbilstoši Eiropas Komisijas statistikas vienības “Eurostat” datiem 2012. gadā, kad vēl varam runāt par kaut kādu veselības aprūpi Latvijā, prognozējamais vidējais veselīgu dzīves gadu skaits jaundzimušajām meitenēm bija 59, zēniem – 54,6 gadi. Nākamajā, 2013. gadā noticis pamatīgs kritiens – uz 54,2 gadiem sievietēm un 51,7 gadiem vīriešiem. Stāvoklis nav uzlabojies arī gadu vēlāk – sievietēm gan prognoze mazliet palielinājusies – 55,3 gadi, turpretim vīriešiem tā turpinājusi samazināties – 51,5. (Oriģinālu angļu valodā sk. šeit.) Igaunijā un Lietuvā šīs līknes ir bijušas bez straujiem kritumiem – un tas ir loģiski, jo kaimiņvalstīs veselības aprūpes finansējums ir vairāk atbilstošs ES dalībvalsts statusam un arī naudas tērēšana ir organizēta efektīvāk. Ar nepacietību gaidīsim 2015. un 2016. gada datus, taču man ir nojauta, ka objektīvi nekas labāks nevarētu būt.

Tādos apstākļos jāmācās priecāties par katru sīkumu. Tā Rīgas dome ir iekustinājusi birokrātisko mašīnu, lai pielemtu daļai Rīgas mediķu lētāku sabiedrisko transportu. Uz to attiecīgi ir reaģējusi arodbiedrība:

“Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) atzinīgi vērtē Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas ierosinājumu pašvaldības sabiedriskajā transportā piešķirt atlaides arī mediķiem, kuri strādā Rīgas pašvaldības veselības aprūpes kapitālsabiedrībās.

LVSADA vairākkārt ir pārrunājusi ar atbildīgajām Rīgas domes amatpersonām iespējas atvieglot materiālo situāciju Rīgas ārstniecības iestāžu darbiniekiem. Kaut arī Rīgas pašvaldībai piederošajās veselības aprūpes iestādēs strādājošie mediķi ir tikai daļa no minētajiem darbiniekiem, atlaižu piešķiršana viņiem nenoliedzami ir vērtējama kā pozitīvs pavērsiens.

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris komentē: “Situācijā, kad valsts ilgstoši nepilda veselības aprūpes nozarei dotos solījumus par darba samaksas būtisku paaugstināšanu, atlaižu piešķiršana sabiedriskajā transportā mediķiem būtu jūtams atspaids. Jācer, ka šī ideja netiks aprakta birokrātijas labirintos.”

LVSADA cer, ka Rīgas dome nevilcināsies ar konkrētās ieceres apstiprināšanu un nākotnē atlaides sabiedriskā transporta izmantošanai piešķirs arī pārējiem Rīgas ārstniecības iestāžu darbiniekiem.”

Nudie’, naudā pārrēķinot tie varētu būt pārdesmit eiro mēnesī, tomēr ne visiem. Vai ar to pietiks, lai arī pacienti varētu justies kaut mazu kriksīti labāk? Tas laikam gan ir atkarīgs no nozares darbiniekiem, kur joprojām saņem zemāko atalgojumu, salīdzinot ar viņu kolēģiem citās Eiropas Savienības valstīs.

Tavs komentārs par rakstu: