• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Sieviete ar desmitiem spoguļu"Covid-19" šajā laikā ir atklājies kā ļoti daudzveidīgs un mainīgs pretinieks. Ilustratīvs foto no: refinitiv.com

Vai koronavīruss ietekmēs Eiropas politiku

Eksperti no vairāk nekā 20 valstīm piedalījās starptautiskajā tiešsaistes konferencē “Covid-19 100 dienas: mācības, kas jāapgūst” (angļu. 100 days with COVID-19: lessons to be learned). Konference norisinājās no 15. līdz 19. jūnijam.

Māris Kļava, īpaši InfoTOP.lv

Vācijā dzīvojošā šveiciešu zinātniece un uzņēmēja Merjama Katerīna Cvingli (Merriam Catherine Zwingli) asi kritizēja Vācijas varas iestādes. Viņa gribēja noskaidrot: kam tiek tērēta nauda, kas piešķirta cīņai pret ekonomisko krīzi.

Cvingli kundze problēmu ieskicēja, balstoties uz viesnīcu biznesa piemēra. Viņa uzskata, ka nozare praktiski nav saņēmusi “valdības palīdzību vai līdzekļus biznesa glābšanai. Nekas netika darīts, lai palīdzētu mums izvairīties no bankrota ... lielākie uzņēmumi, piemēram, vācu aviokompānija “Lufthansa”, saņem subsīdijas miljardu eiro apmērā. Tajā pašā laikā tie izmaksā dividendes lieliem akcionāriem, īpašniekiem un direktoru padomei – nevis vienkāršajiem mazajiem akcionāriem. Tāpat tiem neaizliedz samazināt darba vietu skaitu. Un pēdējais, bet ne mazāk svarīgais: tie praktiski nemaksā nodokļus, jo izmanto visus iespējamos nodokļu atvieglojumus. Tas attiecas uz lielajiem spēlētājiem visā pasaulē.”

Tajā pašā laikā, atgādina Cvingli, mazie un vidējie uzņēmumi nodrošina lielāko daļu darba vietu, un tie ir Vācijas ekonomikas pamats.

Citādu vērtējumu Vācijas valdības rīcībai sniedza Vācijas Ekonomiskās attīstības un starptautiskās tirdzniecības federālās asociācijas (Bundesverband für Wirtschaftsförderung und Aussenwirtschaft, BWA) priekšsēdētājs Mihaels Šūmans (Michael Schumann): “Mēs domājam, ka mums vajadzētu būt pateicīgiem mūsu valdībai par tās apņēmīgu rīcību... Pateicoties Vācijā pieņemtajiem pasākumiem, mums izdevies izvairīties no daudziem upuriem, kā tas bija Itālijā, Francijā, Spānijā, Anglijā, Savienotajās Valstīs un tagad arī Brazīlijā. Un es domāju, ka mums ir jāpateicas Merkeles vadībai un tā jāciena.”

Tajā pašā laikā Šūmana kungs atzīmēja nepieciešamību mainīt Vācijas ārpolitikas kursu: “...ziņas, ko saņēmām no Amerikas Savienotajām Valstīm, parādīja, cik ļoti nepieciešams, lai Vācija sāktu atbrīvoties no ASV dominēšanas, tai ir jāpievēršas savām nacionālajām interesēm. Nesenā kancleres Merkeles runa, kas tika publicēta internetā, un kurā viņa ir iezīmējusi Vācijas prezidentūras ES Padomē jaunās prioritātes, šajā kontekstā var būt simptomātiska. “Vācijai jāskatās uz Ķīnu, protams, jāskatās arī uz Āfriku,” viņa teica.

Mēs tāpat varētu piebilst, ka Vācijai ir jāskatās uz Indiju un, protams, uz Krieviju, bet Merkeles kundze vēl nav spējusi piespiest sevi to pateikt, jo, kā mēs visi zinām, ar Krieviju viņai ir diezgan sarežģītas attiecības. Bet mēs domājam, ka agrāk vai vēlāk Vācija pārskatīs savas attiecības ģeopolitiskajā posmā... Mums visiem ir jāatrod izeja no recesijas un jāsāk būvēt jaunu ekonomiku. Es domāju, ka, lai cilvēki nekļūtu nabagāki, mums tiešām ir jāatceļ mākslīgas barjeras, politiskas barjeras, sankcijas pret Krieviju un Irāku. Nedrīkst būt nekādu sankciju. Tās nekad nedarbojas kā politiskas instruments.”

Mihaels Šūmans atgādināja arī par iespējamiem draudiem: “Mēs esam pārliecināti, ka mūs gaida nepatikšanu un konfliktu laiki. Diskusijās par mūsu sabiedrību un ekonomiku atklāšanu mēs aizmirstam, ka mēs vēl neesam redzējuši recesijas kopējo ietekmi un visu, kas tai sekos. Pandēmija veicinās esošo konfliktu kurināšanu, konfliktu kurināšanu resursu un migrācijas koridoru dēļ, tādejādi padarot pasauli trauslāku un nestabilu...”

Turklāt, kā norādīja ziņotājs, pandēmija parādīja, ka Vācija atpaliek digitalizācijas jomā. Mihaels Šūmans atzīmēja, ka Ķīnā “pēc pirmajām karantīnas dienām bija nepieciešamas tikai dažas nedēļas, lai īstenotu visas nacionālās izglītības sistēmas pāreju tiešsaistē. Vācijā mūsu skolas pat tagad vēl nefunkcionē kā pienākas.”

Kā, pēc Šūmana kunga domām, Eiropai un Vācijai ir jāatbild uz mūsdienu izaicinājumiem?

“Nevienam nav jāļauj izdarīt uz mums spiedienu, piemēram, norādot uz nepieciešamību nostāties kāda pusē, ja uzskatām Ķīnu par jaunu augošu lielvalsti, bet ASV – kā sabiedroto savu veco valdījumu aizsardzībai. Tā vietā mums ir jāveido tilti. Tirdzniecība un starptautiskais bizness vienmēr ir bijis labs paņēmiens, kā veidot tiltus un koncentrēties uz vispusīgu kārtību, kas atspoguļo allaž pastāvošo realitāti. Pēdējos 500 gadus Eiropa atradās ļoti privileģētā stāvoklī, bet tas beidzot mainās, un mums jāattīsta izpratne par to, ka mēs pārstāvam tikai vienu balsi. Mums visiem ir jāatrod izeja no recesijas un jāsāk būvēt jauna ekonomika,” uzsvēra M. Šūmans.

Publicists un zinātnieks no Vācijas Štefans Osenkops (Stefan KOssenkopp) savā runā uzsvēra, cik svarīgi ir kolektīvie centieni cīņā pret koronavīrusu: “...Covid-19 pandēmija var tikt pārvarēta, un veselīga pasaules ekonomika var tikt atjaunota tikai tad, kad lielās valstis sāks sadarboties kopējā mērķa labad. Kā rāda jaunākie dati no Brazīlijas un Indijas, koronavīrusa izplatīšanās nekādā veidā netiek kontrolēta. Ja efektīvu veselības aprūpes sistēmu radīšana visiem nekļūs par globālu uzdevumu, mēs nespēsim kontrolēt riskus...”

Osenkopa kungs atzīmēja: “Pārtraukumi pārtikas ražošanā un piegādes ķēžu traucējumi var ātri novest pie masu bada, jaunām bēgļu plūsmām un konfliktiem. Tāpēc es uzskatu, ka šķietami drūmā perspektīva var tikt labota tikai tad, ja sadarbība izspiedīs ģeopolitiskās intereses. Mums tik labi pazīstamā problēma ir tāda, ka ģeopolitiskās spēles kļuva par mūsu civilizācijas lāstu. Profesors Greiems Alisons (Graham Allison) cilvēces vēsturē ir atklājis 12 gadījumus, kad nozīmīga, bet dziestoša valsts ir uzbrukusi attīstības valstij, uzskatot, ka pirmās hegemonija esot apdraudēta. Mūsdienu pasaulē neoliberālā ārpolitiskā elite demonizē straujas attīstības stadijā esošo Ķīnu un Krieviju. Nav šaubu, ienaidnieka tēla veidošana, līdera demonizācija – tie ir kara priekšvēstneši.”

Lūk, kā, pēc publicista domām, ir jārīkojas: “Es jums iesaku rūpīgi apskatīt Starptautiskā Šillera institūta (the International Schiller’s Institute) priekšlikumu ... globālās veselības aprūpes un ekonomiskās bāzes veidošana, kas nepieciešama, lai sasniegtu mērķi, līdzīgu ekonomiskajam brīnumam, kas tika paveikts Rietumvācijā pēc Otrā pasaules kara.”

Tavs komentārs par rakstu: