• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Ausaines ar Krievijas simboliemRunā, ka līdz ar palīdzību Kremlis mēdzot izplatīt arī savu propagandu. Vai tā mums vajadzīga? Foto: Sergey Fadeychev/TASS/Scanpix/

Vai Latvija varētu pieņemt Krievijas palīdzību cīņā pret koronavīrusu?

Koronavīruss, kas nopietni skāris daudzas valstis, ieradās arī Latvijā, kur tika veikti attiecīgi pasākumi.

Māris Kļava, īpaši InfoTOP.lv

Par to, cik tie ir efektīvi, un vai Latvijai būtu jāpieņem palīdzība no Krievijas, kas jau palīdz dažām citām valstīm, spriež sabiedrībā pazīstami cilvēki.

Valdis Zatlers, ārsts, bijušais Valsts prezidents

Bijušais Valsts prezidents uzskata, ka Latvijas veiktie pasākumi koronavīrusa apkarošanai noteikti ir efektīvi – par to liecina viena no labākajām saslimšanas statistiskām. “Tas nozīmē, ka infekcijas izplatīšanās process tiek kontrolēts un tas dod iespēju sniegt palīdzību gan tiem, kuri ir inficējušies, gan pacientiem smagā stāvoklī. Jo vīruss nav tik nāvējošs, cik nāvējošas ir tās sekas, kad veselības aprūpes sistēma nespēj apkalpot smagi cietušos. To mēs redzējām gan Itālijā, gan Spānijā, gan ASV, īpaši Ņujorkā,” viņš uzsvēra.

Itālija patiešām ir viena no visvairāk cietušajām valstīm, un tās premjerministrs Džuzepe Konte (Giuseppe Conte) pat vērsās pie Krievijas, kura nosūtīja itāliešiem aizsardzības līdzekļus – dažādas medicīnas iekārtas un savus speciālistus. Uz jautājumu, vai līdzīga palīdzība būtu lietderīga Latvijai, Zatlers norādīja, ka šobrīd Latvijai visa pietiek, bet jāpalīdz tikai tad, kad tas nepieciešams, un valsts pati lūgs palīdzību.

“Palīdzībai jābūt konkrētai, jo valsts un cilvēki zina, kas viņiem ir nepieciešams,– nevis tāda, kādu mēs piedzīvojām deviņdesmitajos gados – jā, sniegta humānā palīdzība medicīnā, bet pēc tām nezina, ko ar to palīdzību darīt. Cilvēki ar prieku palīdzēja, bet nezināja, kas mums ir nepieciešams,” norādīja bijušais prezidents. Tiesa, viņš arī atzina: ja palīdzība tomēr būs nepieciešama, tad, protams, to vajadzētu pieņemt. “Kad būs nepieciešamība palīdzība, šis laiks parāda, ka pasaules solidaritāte ļoti nepieciešama. Un, protams, svarīgi, ka mēs zinām, ko mums vajag, un, ja ir kāda valsts, kas var palīdzēt, jā, lūdzu, kāpēc ne? Tā ir globāla nevis katras atsevišķas valsts problēma, tāpēc pasaule pēc šīs pandēmijas mainīsies,” uzskata Zatlers.

Vienlaikus, spriežot par to, vai būtu lietderīgi, ja Krievijas ārsti vai militārie mediķi būtu ieradušies Latvijā, bet Latvijas – Krievijā, lai kopīgiem spēkiem cīnītos pret koronavīrusu un apmainītos pieredzē, Zatlers bija skeptisks. “Katrai valstij jātiek galā patstāvīgi, ņemot vērā savas veselības aprūpes sistēmas iespēju robežās. Jo tagad vienkārši braukāt vienam pie otra – nu, kāda tur pieredze, jo internetā var apmainīties ar jebkuru informāciju,” viņš rezumēja, turklāt vēlreiz uzsverot šādu kontaktu svarīgumu nepieciešamības gadījumā.

Igors Pimenovs, Saeimas deputāts

Savukārt Igors Pimenovs kaut arī atzīmēja, ka koronavīrusa apkarošanas pasākumi Latvijā atbilst Pasaules Veselības organizācijas (World Health Organization) ieteikumiem un līdzīgi pasākumi tiek veikti gandrīz visās valstīs, norādīja, ka viņa ierosinājumu vismaz daļēji apmaksāt koronavīrusa testēšanu, ko veic privātas laboratorijas, Saeima tomēr neatbalstīja. Lai gan, viņaprāt, šāda pieeja varētu iesaistīt vairāk cilvēku un savlaicīgi identificēt jaunus inficēšanas gadījumus.

“Arī veselības ministre Ilze Viņķele gremžas par to, ka tiek samazināts testēšanu skaits, un tas nozīmē, ka cilvēki tos netaisa. Man ir skaidrs, ka jābūt kaut kādam veidam, kā identificēt inficētos, bet no otras puses, man nav ne jausmas par to, kā tieši tas tiks darīts,” teica Pimenovs. Tāpat viņš aizdomājas par to, vai bija efektīvi samazināt ārpusplāna pacientu pieņemšanu pie speciālistiem, norādot, ka zina cilvēkus, kuri “vienkārši cieš no tā un nevar gaidīt”.

Arī runājot par palīdzību no Krievijas puses Pimenovs norādīja, ka nevar iedomāties šādu sižeta pavērsienu, neskatoties uz nopietniem izaicinājumiem, kas Latvijai stāv priekšā koronavīrusa dēļ. “Pirmais, kas ienāk prātā, atbildot uz šo jautājumu – kāpēc ne? Galu galā situācija ir ārkārtēja, un tajā jāpārskata daudzas miera laika politikas vērtības, ja runa ir par cilvēku dzīvības saglabāšanu, it īpaši ņemot vērā to, ka tradicionālo Latvijas sabiedroto ārpolitikā stāvoklis šobrīd ir ļoti smags,” uzsvēra deputāts.

Turklāt uzskata Pimenovs, Krievija kā valsts, kas dodas palīgā, noteikti neprasītu nekādu kompensāciju, bet tik un tā Latvija tās palīdzību nepieņemtu. “Krievijai tas būs labas gribas žests, bet man šķiet: Latvija uzskatīs, ka tā palikusi parādā Krievijai, bet to mūsu valsts neparko nevēlas. Un es būtu ļoti pārsteigts, ja Latvija pieņemtu šādu palīdzību, kaut gan atkārtoju, ka laikam tā tomēr būtu jāpieņem,” norāda Pimenovs.

Viņš uzskata, ka arī starpvalstu kontakti ārstu vai militāro mediķu līmenī būtu ļoti noderīgi – īpaši, ja atceramies, ka Krievijai ir ļoti liela pieredze virusoloģijā. “Krievija vairākkārt ir sūtījusi savus speciālistus uz citām valstīm, un tai ir, ar ko padalīties. < … > Var tikai apsveikt jebkādu kontaktu, jebkādas attiecības vai attiecību nostiprināšanu, bet diemžēl politiskā realitāte pretosies jebkurai šāda veida iniciatīvai,” ar nožēlu pauda parlamentārietis.

Tavs komentārs par rakstu: