• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Latvijas karogs pie prezidenta pils torņaPar aptaujām vai par Latviju? Foto: LETA

Vai var uzticēties pirms vēlēšanām publiskotajiem partiju reitingiem ?

Nē! Tā ir atbilde tiem, kas tālāk nemaz nevēlas lasīt. Turpmāk īsi ieskicēšu, kāpēc šiem reitingiem labāk neticēt un izvēli izdarīt, it kā to nemaz nebūtu.

Dzintars Zaļūksnis

Trīs mēnešus pirms pēdējām pašvaldību vēlēšanām kopā ar Alberta koledžas studentiem veicām savu aptauju, lai uzzinātu, kādi varētu būt vēlēšanu rezultāti Rīgā. Aptauja bija organizēta tā, ka apmēram trešdaļa no 800 respondentu anketām tika iegūta ar interneta palīdzību, bet pārējās – tiešās anonīmās intervijās.

Taču izrādījās, ka lielākā daļa cilvēku vēl nav izvēlējušies par ko balsot. Ko nu? Lai tomēr tuvinātu pētījuma rezultātus realitātei, mēs ņēmēm palīgā iepriekšējo vēlēšanu rezultātus, jau sākotnēji koriģējot aptaujā iegūtos apgalvojumu, ka apmēram 90% gatavojas vēlēšanās piedalīties. Patiesībā, kā zināt, piedalījās ap 60%, un lielākā daļa no tiem, kas nebija izlēmuši, tā arī palika neizlēmuši.

Neapgrūtināšu jūs ar visām pētījuma metodikas finesēm, bet aprēķinātais rezultāts bija tāds, kas visumā atbilda reālajam mandātu sadalījumam pašreizējā Rīgas domē. Vienīgā būtiskā kļūda bija tāda, ka agrā pavasarī domē pārliecinoši iekļuva Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kura pirms vēlēšanām darīja visu, lai tā nenotiktu.

Pārējie rezultāti nebija nekāds pārsteigums – gan “Saskaņas” + “Gods kalpot Rīgai” pārliecinošā uzvara, gan Jaunās konstervatīvās partijas (JKP) otrā vieta, par kuru daudzi brīnījās.

Starp citu, Ušakova un Amerika tandēma pārsvars bija tieši atkarīgs no tā, cik rīdzinieku piedalīsies vēlēšanās. Starp 55 un 70 procentiem viņiem bija nodrošināts absolūts vairākums. Mazāk vai vairāk – un Rīgas koalīcija varēja būt pavisam savādāka.

Taču tas viss ir pagātne. Mūsu pētījums tika izmantots tikai mācību nolūkā un to nebija plānots publiskot. Ja arī publiskotu – ko tas dotu? Dati tik ļoti atšķīrās no “tradicionālo” aptaujātāju iegūtajiem (atceraties, kā viņi pēc tam taisnojās, kāpēc prognozes izrādījušās aplamas?), ka tie būtu labākajā gadījumā “pazuduši” kopējā gūzmā.

Tāpēc novērtēju to, ka  šobrīd vairākums iedzīvotāju vairāk vai mazāk intuitīvi uzskata: Latvijas medijos atspoguļotajiem partiju popularitātes reitingiem nevar uzticēties. To izpētījusi aģentūra SKDS. Par godu Arnim Kaktiņam jāatzīst: sev neglaimojošu secinājumu izdarīšana liecina par uzņēmuma spēku.

58% iedzīvotāju uz SKDS uzdoto jautājumu ir atbildējuši, ka minētajiem reitingiem uzticēties nevar. Katrs piektais (21%) aptaujātais uzskata, ka partiju popularitātes reitingiem var uzticēties. Tas ir maz vai daudz? Patiesībā tas nav maz, ja pieņemam, ka starp tiem liela daļa ir tādu, kas vēl nav izvēlējušies, par ko balsot. Un viņi riskē, ka oficiālo aptauju rezultāti tieši ietekmēs viņu izvēli. T.i., būs cilvēki, kas savu izvēli galu galā izdarīs, pamatojoties uz šo, maigi izsakoties, ne visai uzticamo pētījumu rezultātiem.

Jo vairāk tādu būs, jo lielāka jēga maksāt aptauju veicējiem. Kā aģitē koalīcijas troika? – nebalsojiet par “sīkpartijām”, zaudēsiet savu balsi!

Pirms vēlēšanām publiskotajām aptaujām viens no galvenajiem mērķiem ir samazināt elektorātu ārpussistēmas partijām – sak, ko nu es balsošu par tādiem, kas var netikt Saeimā, labāk izvēlēšos labāko no sliktākajiem – kādu no troikas vai “Saskaņu”.

Lai pēcvēlēšanu rītā atkal būtu iemesls pamosties pie to pašu šņukuru pilnās siles, ar milzīgām morālajām paģirām un bezcerības sajūtu.      

Tavs komentārs par rakstu: