• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Novalkāti zābaciņiSvarīgākais, lai pasaule neredz mūsu novalkātos zābakus. Foto: colourbox.dk

Vairāk nekā puse Latvijas mājsaimniecību dzīvo «no rokas mutē»

Ja vērtējam kritiski, pat oficiālā statistika Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) personā nespēj noslēpt dramatisko materiālo stāvokli, kādu pastāvīgi spiesta “baudīt” liela daļa Latvijas iedzīvotāju. Pagājušajā gadā 35,7% mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām.

Matīss Miers, īpaši InfoTOP.lv

CSP steidz bilst, ka tas esot par 7,9 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā un ka esot palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuras ikdienas izdevumus sedza “ar nelielām grūtībām” vai “samērā viegli” – no 51,2% 2017. gadā līdz 56,8% pērn, kā arī to, kuras sedza viegli vai ļoti viegli – no 5,3% 2017. gadā līdz 7,4% pagājušajā gadā. Tomēr diezin vai tas būs nopietns mierinājums cilvēkiem, kuri ar grūtībām “savelk kopā galus”.

Turklāt formulējumi “ar nelielām grūtībām” vai “samērā viegli” ir ārkārtīgi subjektīvi un pārāk atkarīgi no cilvēku attieksmes, tāpēc diezin vai šos rezultātus vajadzētu tā viekārši saskaitīt. Tās mājsaimniecības, kas ikdienas tēriņus sedz “ar nelielām grūtībām” drīzāk būtu pieskaitāmas trūcīgām, un tādā gadījumā mēs varam uzskatīt, ka to mājsaimniecību īpatsvars, kuras “dzīvo no rokas mutē” ir gandrīz divas trešdaļas, vai vismaz noteikti vairāk nekā puse.

Atbilstoši CSP datiem Rīgā (8,9%), Zemgalē (8,1%) un Pierīgā (8%) bija lielākais mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza viegli vai ļoti viegli, bet mazāk tādu mājsaimniecību bija Kurzemē (6,2%), Latgalē (5,8%) un Vidzemē (4,1%). Savukārt Latgalē un Zemgalē visvairāk mājsaimniecību (attiecīgi 44,1% un 43,6%) ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām.

Lielākās grūtības segt ikdienas izdevumus ir vientuļo senioru (no 65 gadiem) mājsaimniecībās – 54,8% atzinuši, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, tāpat arī 42,6% mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem ir grūtības segt ikdienas izdevumus. Vismazāk grūtību segt izdevumus ir pāriem ar vienu bērnu (17,1%). Aptaujātie Latvijas iedzīvotāji pērn uzskatīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 555 eiro mēnesī – par 46 eiro jeb 9,1% vairāk nekā 2017. gadā.

Vistrūcīgākajās mājsaimniecībās, kurās līdzekļu ikdienas vajadzībām hroniski trūkst, iedzīvotāji ir stipri (bet vai pamatoti?) pieticīgāki: tajās dzīvojošie uzskata, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 360 eiro mēnesī, bet šo mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija vidēji tikai 45,1% (!) no šīs summas jeb 162 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt tiem, kuriem ikdienas izdevumus segt izdodas ar grūtībām, šķiet, ka vēlamā minimālā summa vienam mājsaimniecības loceklim varētu būt vidēji 446 eiro mēnesī,– tomēr to rīcībā esošie ienākumi ir bijuši vidēji 285 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī jeb tikai 64% no summas ikdienas izdevumu segšanai.

Visbeidzot, dramatiski nav tas, ka oficiozie statistiķi datus, kas varētu atklāt patieso mikroekonomisko stāvokli Latvijā, kā parasti, pamanās ieslēpt “stiepjamu” jēdzienu un dažādi traktējamu skaitļu rindās. Ļaunākais, ka tas notiek zemē, kura jau gandrīz 15 gadus ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, bet kopš 2016. gada jūlija tās politiķi ir arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development, OECD) jeb “bagāto valstu kluba” locekļi.

Un mūsu bagātie “partneri” par reālo stāvokli spriež tikai pēc oficiālās statistikas datiem, kuri, kā, redzam, ir prasmīgi piepindzelēti ar rozā triepieniem.

Tavs komentārs par rakstu: