• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Cilvēks Dzīvesvietas reģistrēšanas nodaļāPrasa deklarēt nevis pasta adresi, bet reālo dzīvesvietu. Foto no: jelgavasvestnesis.lv

Valdība pamazām atgriežas pie «pieraksta» sistēmas. Gatavojamies karam?

Ja 2002. gadā, kad sāka darboties Dzīvesvietas deklarēšanās likums, kāds man teiktu, ka pēc 16 gadiem valdība pamazām sāks vilkt atpakaļ uz padomjlaika paranoisko “pieraksta” sistēmu, nudien, smietos vēderu turēdams. Kā tad tā, Eiropas Savienība (ES), atvērtas robežas – un pēkšņi valsts prasa uzrādīt, kur tu dzīvo!

Dzintars Zaļūksnis  

Taču šīs koalīcijas vadībā Latvijā var notikt jebkas. Dzīvesvietas deklarēšanas sistēma savulaik likās kaut kas neticams – cilvēkiem ilgi nācās saprast (un daļa, šķiet, nav sapratusi vēl šodien), ka dzīvesvietas deklarēšana nozīmē tikai to, ka jūs valstij pasakāt adresi, uz kuru sūtīt vēstules, ja nu birokrātiskajam aparātam ko no jums ievajagas.  Šajā adresē var nebūt mājas, var nebūt ne logu, ne durvju, ne jumta, galvenais, lai tur būtu pastkastīte, kuru jūs laiku pa laikam iztukšojat. Tieši šī pastkastīte ir dzīvesvietas deklarēšanās būtība un koncentrāts. Bez šaubām, šāda sistēma paredzēta godīgu cilvēku sabiedrībai, un mūsējo pie tādām var pieskaitīt tikai ar atrunām. Lai nu kā, tas nav nopietns iemesls atgriezties “pieraksta” laikos.

Taču valdība ir konstatējusi, ka ar daļēji brīvprātīgu deklarēšanos vairs nav gana, tāpēc tā ir pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, paredzot, ka Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim un personai, kura Latvijā saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās apliecību, būs jāsniedz ziņas par dzīvesvietas adresi (ne vairs deklarēto, bet acīmredzot reālo!) ārvalstīs triju mēnešu laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs.

Kāpēc tā, jūs jautāsiet? Atbilde ir biedējoša: parasti vara savus pilsoņus cenšas “pulcēt” zem sava spārna (kontroles), tad, kad briest starptautiska konflikta situācija jeb, vienkāršāk izsakoties, karš. Un ko gan citu, ja ne kontroles pastiprināšanu, nozīmē jaunie noteikumi?

Tajos paredzēts, ka dzīvesvietas maiņas gadījumā attiecīgās personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Kā redzat, vairs nav runa par vietu, kurā indivīds ir sasniedzams komunikācijai, bet gan vietu, kurā viņš dzīvo! Būtībā tas pats “pieraksts” vien ir, tikai maigākā formā. Taču forma, kā jūs zināt, var būt mainīga, un koalīcija bieži vien “šauj bez brīdinājuma”. Tieši tāpat kā šoreiz: ielāgojiet, ka tiklīdz pārcelsies uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, jūsu pienākums būs triju mēnešu laikā paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei vai Latvijas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstī savu dzīvesvietas adresi ārvalstīs. Par dzīvesvietas maiņu ārvalstīs turpmāk būs jāpaziņo mēneša laikā.

Valsts aparāts grib savus lopiņus iežogot. Pagaidām ir nospraustas robežas “dabā”. Taču nebrīnieties, ja drīzumā jums apkārt apvilks “elektrisko ganu”.

1 Komentāri


  1. paulis
    2018-05-21

    kurs bus tik stulbs lai sai varai dotu tada veida informaciju atrodoties arzemes?

Tavs komentārs par rakstu: