• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Krišjānis Kariņš un Gints KaminskisSenjors Kariņš un vasalis Kaminskis. Foto no: newsfounded.com

Valdības nāk un aiziet, bet attieksme pret pašvaldībām nemainās

Kopš “Latvijas ceļa” (LC) ieripošanas vēstures miskastē nomainījusies ne viena vien politiķu un vēlētāju paaudze, tomēr daudzas no LC ieviestajām politiskajām tradīcijām joprojām tiek stingri ievērotas. Viena no tām: kad valsts budžetam pietrūkst naudas, kādu no dārgākām valsts funkcijām nododam pašvaldībām – un lieta darīta!         

Matīss Miers, īpaši InfoTOP.lv

Atliek tikai nekreņķēties par to, kā pašvaldības bez papildu naudas šīs funkcijas pildīs – gan jau izgrozīsies! Sociālā palīdzība, izglītības un veselības aprūpes iestāžu uzturēšana, transporta infrastruktūra, dotācijas par sabiedriskā transporta atlaižu sistēmu un citas padarīšanas, kas svarīgas cilvēkiem, bet mazsvarīgas valdībai, vietvaras taču ir norijušas – un nekas!

Nav jābrīnās, ka Krišjāņa A.Kariņa valdība, nodrošinot sev “tik daudz naudas, kā vēl nekad”, ij negrasās pašvaldībām atdot kaut niecīgāko naudas pumpīti.  Tāpēc, lai gan panākta Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Ministru kabineta vienošanās par 2022. gada budžetu, tomēr LPS nav izdevies pārliecināt valdību par Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) proporcijas maiņu. Pašlaik ienākumus no IIN 75% apmērā saņem pašvaldības, bet 25% valsts.

Kādreiz bija 80% pret 20%.LPS priekšsēdis Gints Kaminskis valdības sēdē atgādināja, ka pašvaldības vēlējās pakāpenisku šīs proporcijas maiņu, lai pašvaldību ieņēmumu daļa atkal sasniegtu kādreiz noteiktos 80%. LPS vēlējā, lai jau nākamā gada budžetā pašvaldības atgūtu vismaz vēl 1% no IIN ienākumiem.

Ha! – pateica valdība. Pašvaldības ar ministrijām neesot panākušas vienošanās virknē svarīgu jautājumu. Apzinoties, kas šajā valstī ir priekšnieks un kas – muļķis, Kaminskis gan uzsvēra, ka “kopumā pozitīvi vērtē noritējušās sarunas, kas bijušas vērstas uz problēmu risināšanu”.Un klusu nopukstēja, ka papildu finansējums pašvaldībām būs nepieciešams, gan elektroenerģijas sadārdzināšanās dēļ, gan preču un pakalpojumu, un degvielas cenu kāpuma dēļ... Kuru tas interesē, ja pukstētājs pārstāv dziļi opozīcijā sēdošo Zaļo un zemnieku savienību?

Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolā par 2022. gada budžetu un vidējā termiņa 2022.-2024. gadam budžeta ietvaru paredzēts, ka pašvaldībām tiks nodrošināta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze gan 2022. gadā, gan vidējā termiņā kopumā, nodrošinot tām “nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei un nodrošinātu iespēju kvalitatīvi plānot savu attīstību vidējā termiņā un ilgtermiņā”.

Kur jūs redzat kaut ko konkrētu, kaut kādus procentus? Valdība cenšas – un ar to pietiek!

Vārdu sakot, valdības nāk un aiziet, bet pašvaldības kā bija sīkas vienības, tā arī paliek. Ja ne teritoriāli, tad finansiāli pavisam noteikti.

Tavs komentārs par rakstu: