• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Skatiens caur šnabja glāzītiSaeimas deputātu piedāvātais skats uz Latvijas realitāti. Foto: CCO/Pixabay

Valdošā koalīcija apliecina, ka tās prioritāte ir šnabis

Krišjāņa Artura Kariņa vadītā valdība patiešām ir kā ne no šīs pasaules. Alkoholisko dzērienu tirgotāju interesēs sākusi “’akcīzes karu” ar Igauniju, valdība pat nav vīžojusi tik skaidrībā savā starpā: uz vispārējā fona Veselības ministrijas (VM) kārtējais ierosinājumsm izvākt no plašsaziņas līdzekļiem stipro alkoholisko dzērienu reklāmu, skan, mazākais, nekonsekventi.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv  

Dažādi ierobežojumi alkoholisko dzērienu reklamēšanai televīzijā, radio un internetā Latvijas teritorijā pastāv jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Gudri ļaudis runā, ka reklāmas ierobežošana nekādu pozitīvo efektu nav devusi. Toties plašsaziņas līdzekļiem šādi aizliegumi “noskauž” vismaz 2 miljonus eiro gadā. Vienkāršāk sakot, reklāmas liec vai neliec, bet cilvēki kā dzēra, tā dzer. Vienīgais reālais ierobežojums ir spirtoto dzērienu cena, kuru cita starpā veido arī akcīzes nodoklis.   

Un, re, piecīšu koalīcijas kontrolētā Saeima galīgajā lasījumā ir apstiprinājausi grozījumus Akcīzes nodokļa likumā. Atbilstoši šiem grozījumiem no šā gada 1. augusta līdz 2020. gada 29. februārim par 15% tiek samazināta akcīzes nodokļa likme stiprajam alkoholam. Ne alum un sidram, bet tieši stiprajam alkoholam, nosacīti sakot, šnabim.

Likumprojekta autori skaidro, ka grozījumi esot “nepieciešami”, jo izmaiņas Igaunijas alkohola tirgū negatīvi ietekmēšot Latvijas komersantu uzņēmējdarbību un alkoholisko dzērienu apriti, īpaši Igaunijas pierobežā. Finanšu ministrija (FM) saprognozējusi, ka šāda situācija negatīvi ietekmēšot “valsts budžetu 92 miljonu eiro apmērā”, un, lai saglabātu konkurētspēju un iekšējo tirgu, likmi stiprajam alkoholam esot nepieciešams samazināt, negatīvo fiskālo ietekmi samazinot līdz 32 miljoniem eiro.

No 2020. gada 1. marta Saeima varētu spriest par stiprā alkohola akcīzes “atgriešanu vecajās robežās”, bet kas to lai zina, kā notiks realitātē. Saeimas deputātu atmiņa mēdz būt stipri īpatnēja un tas ietekmē arī spriešanu. Galu galā – šī akcīzes nodokļa likmes samazināšana notiek pavisam neilgu brīdi pēc tās palielināšanas nupat, 1. martā.

Toties, piemēram, mazākas likmes darbaspēka nodokļiem mūsu parlamentārieši ir konsekventi un dziļi “aizmirsuši”. It kā tādas nemaz nebūtu iespējamas. Kādas nu kuram prioritātes. 13. Saeimas deputātiem galvenā prioritāte, kā rādās, ir šnabis. Bez uzkodām.

Tavs komentārs par rakstu: