• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Smaidošs Krišjānis Kariņšvalsts 2022. gada budžeta projekta simbols - smaidošs K.A.Kariņš. Foto no: nozare.info

Valsts 2022. gada budžeta projekts – «smaidīgs» kā pats K.A.Kariņš

Acīmredzami izmantojot to, ka 13. Saeima ir nolikta pie vietas, bet tās deputāti nolīduši personīgajās pažobelēs, Krišjāņa A.Kariņa valdība tai ir nosūtījusi valsts 2022. gada budžeta projektu, kas idejiski līdzinās pašam K.A.Kariņam – smaids līdz ausīm, lai gan priecas iemesls nav redzams.      

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv   

Valsts 2022. gada budžeta projektā paredzēts, ka konsolidētā budžeta ienākumi (tie balstās aizdomīgi optimistiskās prognozēs) būs 10.6 miljardi eiro, bet izdevumi – 12,4 miljardi. Tātad deficīts paredzēts 1,6 miljardu apmērā jeb 15,1% apmērā no paša budžeta. Laikam tas būru jātulko kā K.A.Kariņa pārliecība, ka apriori trūkstošo naudiņu Brisele iedos. Kaut vai tāpēc, ka ar Eiropai paredzētajām atskaitēm viss ir labākajā kārtībā. Jā, atbilstoši Finanšu ministrijas monitoringa ziņojumam, sakarā ar kovidsituāciju šogad valsts budžeta deficīts ir pārsniedzis 9% (konkrēti – 9,3%) no iekšzemes kopprodukta (kur palikuši aizņemtie miljardi – to velns un pats K.A.Kariņš zina!), bet nākamgad, kad situācija vairs nebūšit tik cieši saistīta ar kovidu, tas atkal būtu bijis Māstrihtas kritēriju robežās – 2,7%. tagad, sorry, nesanāk, un deficīts jau sākotnēji plānots 4,8% no IKP.

Tāpēc vienā mierā var plānot, ka nākamgad valsts ieņēmumi palielināšoties par 1,078 miljardiem, bet izdevumi – par 1,642 miljardiem eiro. Izskatās ticami, goč pendel! Tiešām ir pamats jautrībai pat ja nezinām, kas nākamgad notiks patiesībā un cik ilgi ierobežotais bizness visu šo šļuru izturēs. Galvenais taču ir cipariņi, un tos mūsu valdība iemācījusies sarindot naski un sev izdevīgi.

Tālākais jau tikai tehniski sīkumi, kuri tiks grozīti un noņemti, kad izrādīsies, ka cipariņi sarindoti ar pārlieku – nu, PĀRLIEKU – optimismu un eiforiska prieka stāvoklī.

Nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam? Šobrīd jā, bet kas to zina... Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana?  Plānots turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem? Nu, redzēs, kas tur galu galā sanāks...

Jebkurā gadījumā liksim aiz auss, ka finanšu ministrs Jānis Reirs ziņo: valsts finanšu situācija patlaban esot stabila. Ko viņš ar to domā? Neraugoties uz “Covid-19” pandēmijas ietekmi un tās izaicinājumiem, Latvija saglabājusi stabilu pozīciju kredītreitinga “A” grupā, apliecinot augsto investoru uzticību valsts kredītspējai!

Tā, lūk, un nekas vairāk nav vajadzīgs! Viss pārējais nāks kopā ar kredītiem – ij lieliski aprīkotas kovidgultas, ij salātu receptes nebaltai dienai, ij trollēnu fermas, kas visiem iestāstīs saulainu ceļu uz vēl saulaināku nākotni.  

Bet Reira solījumu, ka “nākamgad nebūs nepieciešama ne budžeta konsolidācija, ne nodokļu celšana” ierakstiet lieliem burtiem savā atmiņā. Principā to var tulkot vienkārši: naudas ir tik daudz, kā vēl nekad.

Tavs komentārs par rakstu: