• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Jānis Reirs ar jauno budžeta portfeliNākamā gada budžetam finanšu ministrs ir pasūtījis glītu portfelīti. Tas arī ir lielākais šā budžeta skaistums. Foto: Saeimas kanceleja

Valsts 2022. gada budžets: algoritms jauniem aizņēmumiem un veselības nozares kraham!

Saeima ir pirmajā lasījumā (konceptuāli) atbalstījusi Krišjāņa A.Kariņa stūrētās lidojošās siles sagatavoto valsts 2022. gada budžeta projektu, kurā paredzēts, ka konsolidētā budžeta ieņēmumi būs 10,6 miljardi eiro, bet izdevumi – 12,4 miljardi eiro. Tātad jau sākotnējā versijā ieplānots 1,8 miljardu euro budžeta deficīts, kas būs gandrīs 5% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP).

Dzintars Zaļūksnis

Budžeta deficīts nozīmē vienu: ja nenotiek brīnumi, tad Krišjāņa A.Kariņa lidojošajai silei arī nākamgad (vēlēšanu gadā!) būs lieliskas iespējas aizņemties naudu, neskaidrojot, kāpēc tas tiek darīts. Un, protams, neatskaitoties, kur tā nauda, sasodīts, palika.

Visus budžeta aprēķinus K.A.Kariņa komanda ir saistījusi ar prognozēm, kuras citādi, kā par aplam optimistiskām, nav iespējams nosaukt. Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs 2021-2024. gadam paredz, ka Latvijas IKP šogad palielināsies (!) par 3,7%, 2022. gadā – par 5%, 2023. gadā – par 3,5% un 2024. gadā – par 3,4%. Patiesi, jūs tam ticat, lidojošās siles iemītnieki?! Vai varbūt izdevīgāk ir izlikties, ka ticat, lai skaitļi lēkātu tā, kā jums tīk?

Interesanti, ka saulainie pieņēmumi par ekonomikas maktenu attīstību šogad un nākamgad pamatoti ar to, ka notikšot “sekmīga “Covid-19” krīzes pārvarēšana” pasaulē un svarīgākajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, kā arī patērētāju noskaņojuma uzlabošanās! Sevišķi uzjautrina pēdējais faktors, jo elektroenerģijas, gāzes, apkures rēķini, degvielas un pārtikas cenas patiešām neļauj skumt. Dzīvojam vienā jautrībā!  

Salīdzinot ar 2021. gadu, nākamgad valsts pamatbudžeta izdevumi ieplānoti par 1,417 miljardiem eiro jeb par 18,1% lielāki. Propaganda apgalvo, ka valsts 2022. gada budžetā esot paredzēti “ievērojami līdzekļi”, lai palielinātu mediķu, izglītības nozares, Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošo struktūru darbinieku atalgojumu. Taču izskatās, ka tie varētu būt ne ar ko nepamatoti maldi.

Tā Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) uzskata, ka jaunākais un vidējais medicīniskais personāls – sanitāri, slimnieku kopēji, māsu palīgi – kārtējo reizi tiks apiets un [par spīti izsludinātajam karam pret kovidu] turpinās dreifēt kaut kur valstī noteiktās minimālās algas rajonā.

Tāpēc LVSADA atkārtoti aicina Saeimas deputātus koriģēt 2022. gada valsts budžeta projektu, lai veselības nozares darbiniekiem nodrošinātu darba samaksas pieaugumu vismaz 10% apmērā.           

Covid-19” pandēmija bez žēlastības rāda, cik nobadināta iepriekšējos gados ir bijusi Latvijas valsts veselības aprūpe, cik ļoti valstij trūkst kvalificētu mediķu, konstatē LVSADA, un, lai glābtu veselības aprūpes sistēmu no sabrukuma, jau otro gadu personāls darba roku trūkumu piesedz, pašaizliedzīgi strādājot milzīgas virsstundas uz fizisko un morālo spēku izsīkuma robežas.

Taču K.A.Kariņa vadītajai komandai, uzskata LVSADA, tas viss ir izrādījies kā pīlei ūdens. “Lai mediķu darba samaksa augtu līdzvērtīgi darba samaksas pieaugumam valstī, bija vajadzīgi aptuveni 75 miljoni euro. LVSADA šo jautājumu savlaicīgi iekļāva streika prasībās (..) un sarunās ar Veselības ministriju panāca konceptuālu vienošanos. (..) Taču valdība lēmusi, ka pietiks ar 35 miljoniem un mediķu darba samaksas pieaugumu nepilnu 5% apmērā.”

Bez šaubām, šādā kontekstā ir vietā atgādināt, ka valdības prognozētais vidējās darba samaksas pieaugums valstī 2022. gadā būs 6%, bet daudzas valsts amatpersonas nākamgad saņems pat 30-40% algas pielikumu.

LVSADA atgādina, ka ārstniecības iestāžu atbalsta personālam, kas nav ārstniecības personas, valsts garantē tikai minimālo algu, taču, norāda arodbiedrība, “bez viņiem nav iespējama sekmīga veselības aprūpe (piem., informācijas tehnoloģiju darbība, skābekļa padeves nodrošināšana, infrastruktūras uzturēšana, u.c.)”.

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ir izteicies skarbi: “Valdība, par spīti veselajam saprātam, ir nolēmusi, ka mediķu novērtējumam jābūt zem vidējā tautsaimniecībā, un vēl slavē sevi par labo un dāsno budžeta projektu. Mediķi domā, ka valdība par viņiem ņirgājas. Ja nebūtu ārkārtējās situācijas, streiks, visticamāk, jau būtu sācies.”

Minēšu: tas ir viens no iemesliem, kāpēc valdība “pa kluso” ir pagarinājusi ārkārtējo situāciju līdz 2022. gada 11. janvārim. Kas notiks pēc tam, to šobrīd nespēj pateikt neviens, arī 13. Saeimas deputāti, kuri kovida laikā paspējuši tā ieaugt taukos, ka diezin vai spēj saskatīt pat savu datoru monitorus.

1 Komentāri


  1. labus
    2021-10-27

    - skumji. ..- skumji, ka nezinu - zem kuras ābelītes vectēvs īsti noraka stroķus. ..

Tavs komentārs par rakstu: