• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Sieviete ar zāļu iesainojumuPirkt vai labāk mirt nost? Ekrānšāviņš: TV3

Valsts, kurā nabadzīgiem slimniekiem labāk nomirt

Veicot savu pienākumu farmācijas tirgus uzraudzībā, Konkurences padome (KP) secinājusi – pat ja zāļu ražotāji medikamentiem Latvijā nosaka zemākas cenas nekā Lietuvā un Igaunijā, cenu veidošanas mehānisma dēļ Latvijas patērētājiem zāles var izmaksāt dārgāk. Tāpēc KP rosina atbildīgās institūcijas veidot jaunu mehānismu, kas Latvijas patērētājiem kompensējamos un nekompensējamos medikamentus padarītu finansiāli pieejamākus.

InfoTOP.lv, izmantojot Latvijas plašsaziņas līdzekļu materiālus

Konkurences padome informē, ka gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā 9% un Lietuvā 5%. Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, kamēr aptiekām – lieltirgotavas cenai.

Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir noteikti “griesti”, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj gala cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma “griesti” Latvijā ir noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem medikamentiem. Proti, sākot ar lietirgotavu cenu 71,14 eiro, aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs – 6,05 eiro.

KP veica aprēķinus, salīdzinot nekompensējamo zāļu cenu atšķirības Baltijā atkarībā no regulējuma valstī. Dati liecina, ka Latvijā patērētāji visbiežāk iegādājas kompensējamās un nekompensējamās zāles, kas maksā līdz 50 eiro. Piemēram, maksimālais lieltirgotavu uzcenojums zāļu iepakojumiem, kam ražotāji noteikuši cenu 20 eiro, Latvijā var būt 2,84 eiro, kamēr Lietuvā 1 eiro, bet Igaunijā – 0,60 eiro. Turpinot pieaugt ražotāju cenai, palielinās atšķirība starp lieltirgotavu uzcenojumiem Latvijā un kaimiņvalstīs.

Interesanti, ka, salīdzinot aptuveni 20 Baltijā biežāk pirktos medikamentus, KP ir konstatējusi, ka 80% gadījumu ražotāji Latvijas lieltirgotavām bija noteikuši zemāku zāļu cenu, tomēr uzcenojumu dēļ tas neatspoguļojās gala cenā.

Līdzīgi KP secinājumi ir par aptieku uzcenojumiem Latvijā. Piemēram, Latvijā aptieku uzcenojums ražotāju zāļu iepakojumam 20 eiro apmērā var sasniegt 4,92 eiro, kamēr Lietuvā 3,57 eiro un Igaunijā 3,09 eiro. Pieaugot ražotāju cenai, procentuāli palielinās Latvijas aptieku uzcenojums, bet Lietuvas un Igaunijas nekompensējamajām zālēm aptieku uzcenojumi kļūst nemainīgi pie noteikta iepirkuma cenas sliekšņa. Lietuvā, sākot ar iepirkuma cenu 144,82 eiro, aptieku uzcenojums ir 17,38 eiro, kamēr Igaunijā attiecīgi, sākot ar 44,74 eiro, – 5,11 eiro.  

KP galvenais secinājums: iedzīvotājiem nelabvēlīgākais cenu veidošanas mehānisms ir tieši Latvijā. Tādēļ Latvija ir kļuvuisi par valsti, kurā nepietiekami turīgam pacientam labāk nomirt, jo agri vai vēlu var izveidoties situācija, kad vajadzīgie medikamenti vairs “nebūs pa kabatai”.

To liecina arī valsts kompensējamo zāļu mehānisms, kurš Latvijā ir nelabvēlīgākais pircējiem.

Lieltirgotavu uzcenojumu valsts apmaksātajām zālēm Latvijā veido procentuāls palielinājums ražotāju cenai. Zālēm, kuru ražotāju cena ir līdz 7 eiro, Latvijā lieltirgotavu uzcenojumi ir zemāki nekā Lietuvā vai Igaunijā, savukārt virs šī sliekšņa tie lielākoties ir augstāki. 20 eiro vērtiem ražotāju zāļu iepakojumiem uzcenojums Latvijā var būt 1,20 eiro, Lietuvā 0,51 eiro, Igaunijā 0,60 eiro. Ražotāju cenu grupā līdz 200 eiro uzcenojumi Latvijas aptiekām paredzēti lielāki nekā lieltirgotavām. Zālēm virs 200 eiro aptiekām noteikti uzcenojuma griesti, kamēr  lieltirgotavām šāda ierobežojuma nav.

Tas norāda, ka Latvijā uzcenojumu sadalījums lieltirgotavu un aptieku līmenī ir nesamērīgs, palielinot aptieku atkarību no lieltirgotavām. Bet pacientiem būtībā ir vienalga, kas saņem peļņu no zālēm, kuras viņam jāpērk, lai uzturētu dzīvību.

Lai nu kā, KP norāda, ka “Baltijas tirgi ir salīdzinoši līdzīgi un zāļu cenām nevajadzētu būtiski atšķirties”. Savukārt Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens iebilst – sak, “nozare piekrīt, ka cenu veidošanas mehānismi ir jāpārskata”. Taču, runājot par uzcenojumu, Lībķens pauž, ka “to ietekmē vairāki faktori, kas dažādās valstīs var atšķirties”. Un piesauc atšķirības degvielas cenās. Re, kā! Tas nozīmē, ka ideju par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu medikamentiem labāk nolikt tālā jo tālā atvilktnē: visnotaļ ticams, ka tā nāks par labu tikai Lībķena kolēģiem.

Tavs komentārs par rakstu: