• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Ceļazīme STOP ar papilddtekstuApturiet sabiedrisko mediju melus! Kolāža no: botswanayouth.com

Valsts mediji aizies no reklāmas tirgus jeb Visi maksāsim par «opiju tautai»!

Saeimas lēmums no 2021. gada izdzīt no reklāmas tirgus Latvijas Televīziju un Latvijas Radio saasina vairākus būtiskus jautājumus, starp kuriem galvenais – vai Latvijā vispār ir sabiedriskie mediji?

Dzintars Zaļūksnis

Saeimas akceptētie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā nosaka, ka no 2021. gada “sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi” izies no reklāmas tirgus visās platformās. It kā jau skaidrs, kas ar to domāts: Latvijas TV un Latvijas Radio vairs nepārraidīs reklāmas un dzīvos... jā, no kā gan šie plašsaziņas līdzekļi dzīvos?

Par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu šim mērķim Saeimai būšot jābalso, lemjot par attiecīgā gada vai gadu valsts budžeta projektiem. Ko tas nozīmē? Pat ja šobrīd Latvijas TV un Latvijas Radio vēl var atrast visai vājas sabiedriskā medija pazīmes, sākot ar 2021. gadu finansējuma ziņā tie būs tipiski un simtprocentīgi VALSTS mediji jeb oficiozi.

Vai tiešām kāds šaubās, ka šo plašsaziņas līdzekļu finansējuma apmērs būs atkarīgs no tā, cik dedzīgi tie pildīs “valsts”, bet patiesībā – valdošās koalīcijas poliķu pasūtījumu?

Pavērojiet, kāds ir “sabiedrisko mediju” saturs pašlaik – tīri politiskā nozīmē! Vai jūs tur varat atrast, piemēram, izglītojošus raidījumus par ārkārtīgi aktuālu tēmu – kā vēlētājam izdarīt pareizo, viņam personīgi vislabāko izvēli 6. oktobra vēlēšanās? Diezin vai! – tā vietā visai strauji iegriežas jau ierastais priekšvēlēšanu “vāveres ritenis”, kurš apjukušā elektorāta acu priekšā maina troikas koalīcijas politiķu purniņus un ziņo par troikas koalīcijas politiķu “lielajiem darbiem”. Tieši tāpat, kā to darītu jebkuras valsts oficiozi.

Tad kāds sakars no valsts budžeta (formāli – nodokļu maksātāju, faktiski – ar politiķu žēlastību) finansētajam Latvijas TV un Latvijas Radio saturam ar sabiedrības interesēm?  

Tas, ka politikāņi likumā ierakstījuši, sak, stiprināsim Latvijas informatīvo telpu, veicinot “kvalitatīva un uzticama satura plašāku pieejamību elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās”, neko nenozīmē. Ko nu kurš uzskata par “kvalitatīvu un uzticamu saturu”? Diezin vai troikas partiju viedoklis šajā ziņā sakrīt ar plašākas sabiedrības vajadzībām.

Grozījumi likumā nosaka no 2021. gada “sabiedriskajiem” elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem piešķirt papildu līdzekļus tādā apjomā, kas atbilst par komerciālo paziņojumu izvietošanu gūtajiem ieņēmumiem, kā arī izmaksām, kas radīsies, aizstājot komercpaziņojuma raidlaiku ar oriģinālsaturu.

Ja runa būtu par īstiem sabiedriskajiem medijiem, nevarētu būt iebildumu. Taču runa ir par oficioziem, kuru saturu noteiks tie, kas tiem piešķirs konkrētu naudas apjomu. Šo plašsaziņas līdzekļu redaktori un žurnālisti līdz ar to būs pilnīgi atkarīgi no valdošās koalīcijas politiķu žēlastības – jo tieši šiem politiķiem pieder gala vārds, dalot valsts budžeta naudu.

Tāpēc likumā minētie “neitralitātes un precizitātes” principi, protams, tiks interpretēti koalīcijas garā.

Tāpēc “pienākums informatīvi dokumentālajos raidījumos un ziņās atspoguļot faktus tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju un samazinātu faktiem neatbilstošas un maldinošas informācijas izplatīšanu” faktiski nozīmē to, ka tiks pastiprināta pašcenzūra un, visdrīzāk, arī cenzūra no Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) puses.

Savukārt privāto televīzijas un radio kanālu kontroli paredzēts pastiprināt, nostiprinot NEPLP tiesības bezmaksas apraidē “brīvās vietas” aizpildīt ar konkursa procedūrā izraudzītām komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmām, slēdzot (terminētus) licences līgumus, bet komerciālajiem plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem tiek noteikts pienākums atklāt savus patiesā labumu guivējus, kā arī ziņot, ja patiesā labuma guvējs mainās.

Ņemot vērā, ka “sabiedriskie mediji” no konkurences telpas tiek izņemti ārā, pārējiem reklāmas naudiņa potenciāli būs lielāka. Un tas būs pietiekami trekns pīrādziņš, kas pēc 2021. gada palīdzēs politiķiem turēt paklausībā visu pagaidām vēl daļēji brīvo televīzijas un radio ēteru.

Bet vispār jau tas ir ārkārtīgi viltīgs plāns: likt sabiedrībai pašai maksāt par tās partijisku “apdullināšanu”.  

Tavs komentārs par rakstu: