• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Valtera Kiršteina gleznaValters Kiršteins. Metropolis. Fotoreprodukcija: istaba

Valtera Kiršteina «METROPOLIS: 22-55-44» galerijā «Istaba»

No 17. janvāra galerijā “Istaba” dizainers Valters Kiršteins personālizstādē “METROPOLIS: 22-55-44eksponēs savus glezniecības darbus. Izstāde skatāma līdz 18. februārim.

Gleznās nepārprotami ir nolasāma mākslinieka – dizainera – profesionālā izcelsme. Lai arī gleznu motīvi visbiežāk ir abstrakti, tajās pavīd arī industriāli izgatavoti priekšmeti vai to detaļas, kompozīcijas ir ģeometriski konstruktīvas un lakoniskas, balstītas krāsu kontrastos.

“Kiršteina gleznās velti meklēt “gleznieciskumu” Latvijas glezniecībā pierastajā izpratnē. Savā veidā šie darbi atgriežas simt gadus senā klasiskā modernisma sākotnē – tajos nolasāma gan krievu, gan vācu, gan franču modernās mākslas un dizaina ietekme, tieši tāpat kā šie virzieni iedvesmoja pirmos latviešu modernistus – “ekspresionistus” jeb “Rīgas grupu” – pirms simt gadiem,” atzīst mākslas zinātniece Ilze Martinsone.

1995. gadā pēc Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļas absolvēšanas Valters Kiršteins kopā ar Egilu Medni sarīkoja diplomdarbu izstādi “Zemūdeņu karš: Izniršana”, kas vēlāk pārauga sērijveida grupu izstādēs, kuras regulāri papildina mūsdienu mākslas telpu. Situācija, kad kādas mākslinieku grupas kodols ir palicis nemainīgs un cikla izstādes tiek rīkotas vairāk kā gadsimta ceturksni, Latvijas mākslā ir unikāla: “Zemūdeņu kara” projekti notikuši dažādos formātos, dažādās telpās un ģeogrāfiskās vietās ne tikai Latvijā, bet arī Spānijā, Beļģijā un Francijā, un Valters Kiršteins joprojām ir šī grupējuma idejiskais līderis un organizators.

Ilze Martinsone: “Deviņdesmitajos gados, kad Kiršteins un viņa domubiedri saņēma profesionālu dizaineru diplomus, Latvijas rūpniecība mira reizē ar līdzšinējo sistēmu – jaunajiem speciālistiem industrijā vakanču vairs nebija. Censoņi reaģēja laikam un situācijai atbilstoši – devās izstāžu zālēs un tajās demonstrēja art design jeb mākslas dizaina objektus.

Kiršteina tēma kopš tā laika lielākoties bijuši konceptuāli pulksteņi, kas tapuši alumīnijā, stiklā, kokā, betonā, reizēm papildinot tos ar kažokādām un rūpnieciski ražotu priekšmetu detaļām, kompozīcijas dominējot konstruktīvām formām, materiālu estētiskajiem efektiem un paradoksāliem kontrastiem. Taču jaunajā tūkstošgadē līdztekus trīsdimensiju objektiem izstādēs Valters Kiršteins sācis izrādīt arī gleznas. Kiršteina personālizstādē “METROPOLIS: 22-55-44” glezniecība jau ir noteicošais skates medijs.”

Tavs komentārs par rakstu: