• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Jaungada galds.Jauno gadu bez depresijas! Foto: Getty Images

Veģetārieši depresijai pakļauti vairāk nekā gaļēdāji

Bātas universitātes (University of Bath, Lielbritānija) pētnieki ar atklājuši, ka veģetārieši biežāk nekā gaļēdēji ir pakļauti depresijai. Tomēr zinātnieki nav atraduši tiešu saistību starp izmantotās pārtikas tipu un garīgo stāvokli. Iemesls varētu būt arī veģetāriešu sociālā pieredze.  

InfoTOP.lv, izmantojot ārvalstu plašsaziņas līdzekļu materiālus   

Bātas universitātes zinātnieku pētījumā teikts, ka veģetāriešiem depresīvas epizodes gadās aptuveni divreiz biežāk nekā gaļēdājiem. Pētījums, kura kopsavilkums publicēts izdevumā “Journal of Affective Disorders” [Afektīvo noviržu žurnāls], balstās Brazīlijā veiktas aptaujas meteriālos.

Šā pētījuma rezultāti korelē ar agrāk veiktiem pētījumiem, kuros jau bija konstatēts augstāks depresijas līmenis cilvēkiem, kas atsakās no gaļas. Tomēr jaunais pētījums uzrāda, ka šo saistību neizraisa pārtikas tips. Varētu likties, ka saistība starp diētu un konkrētām veselības problēmām ir acīmredzama un pieņemt, ka ēšanas paradumi izraisa veselības traucējumus, piemēram, atsevišķu barības vielu deficīta dēļ. Tomēr gluži tā tas nav.

Pētnieki analizēja plašu pārtikas faktoru spektru, ieskaitot kopējo kaloriju daudzumu, olbaltumvielu un mikroelementu līmeni un pārtikas produktu uzņemšanas līmeni organismā. Dati uzrāda, ka augstākiem depresijas rādītājiem starp veģetāriešiem nav tiešas saistības ar konkrētu barības vielu esamību/neesamību viņu pārtikā.

Tādā gadījumā rodas jautājums, kā izskaidrot saistību starp veģetārismu un depresiju? Zinātnieki uzskata, ka, pirmkārt, cilvēki depresijas dēļ biežāk kļūst par veģetāriešiem – nevis otrādi. Depresijas simptomi var rasties negatīvas domāšanas un vainas apziņas dēļ. Depresīvi cilvēki biežāk domā par dzīvnieku nogalināšanu un var justies vainīgi par savu lomu attiecīgā pieprasījuma palielināšanā.

Zinātnieki ir pierādījuši, ka viegli un mēreni depresīviem cilvēkiem ir reālistiskāks priekšstats par noteiktu darbību sekām un reālistiskāks pašvērtējums šo darbību kontekstā. Gaļas industrijā cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem tik tiešām pastāv un to lielākoties izraisa lētāku produktu pieprasījums.       

Otrkārt, iespējams, veģetāriešos depresiju izraisa arī ar pārtiku nesaistīti iemesli. Atteikšanās no gaļas var ietekmēt komunikāciju ar citiem cilvēkiem un iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē kopumā – veģetārietis, piemēram, var kļūt par izmiekla objektu.

Bātas universitātes pētījumā izmantoti dati, kas iegūti, veicot aptauju Brazīlijā – valstī, kurai raksturīgs augsts gaļas patēriņš. Lai gan pētījumi uzrāda, ka Brazīlijā pēdējos gados krasi palielinās veģetārisms – no 8% 2012. gadā uz 16% 2018. –, pētnieki iztaujāja vairāk nekā 14 tūkstošus brazīliešu, starp viņiem atrodot tikai 82 veģetāriešus, t.i., mazliet vairāk par pusprocentu no respondentiem.

Tavs komentārs par rakstu: