• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Pusmūža vīrs aptiekāVaru atļauties vai tomēr labāk riskēju... Ilustratīvs foto: Getty Images

«Veiksmes stāsta» piemeklētajā Latvijā piedāvā kredītus medikamentu iegādei

Aptieku tīkls “Mēness aptieka” sācis piedāvāt pakalpojumu “Medikamentu iegāde, maksājot pa daļām”. Šis pakalpojums attiecināms uz visiem medikamentiem, arī tiem, kas izrakstīti rozā receptēs, t.i., valsts kompensējamajiem.

Dzintars Zaļūksnis

InfoTOP.lv jau rakstīja par to, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, kas tiek piemērota medikamentiem, Latvijā ir ceturtā augstākā Eiropas Savienībā, un tādēļ no 200 miljoniem eiro nodokļu naudas, kas tiek tērēta kompensējamām zālēm, pašlaik 12% jeb 24 miljoni atgriežas Valsts kasē PVN veidā. Iespējams, tāpēc visas sarunas par zāļu cenu samazināšanu, kas valdībai līdz šim ir bijušas ar zāļu ražotājiem un lieltirgotājiem, beigušās bez rezultāta. Ja abas puses nav ieinteresētas rezultātā, kāds gan var būt rezultāts?  

“Mēness aptieka” savu “zāļu kreditēšanas” pakalpojumu juridki noformē kā aizdevums bankā, ko neilgā laikā pa telefonu iespējams noformēt un parakstīt turpat aptiekā. Patiesībā šajā brīdī gan Veselības ministrijas vadībai, gan valdībai kopumā, gan Saeimas deputātiem bija jānosarkst kā bietēm un tādiem – no kauna gailošiem kā ogles – arī jāstaigā, kamēr līdzpilsoņiem trūks naudas elementārai veselības aprūpei. Bijušajai ministrei Andai Čakšai par to bija maza rūpe. Kā ir ar Ilzi Viņķeli? Pagaidām nevar saprast. Paldies ministrei par to, ka “divu grozu” veselības aprūpi viņa ir atzinusi par amorālu. Taču tas ir tikai viens solis, kurš turklāt maz skādē fiskālajām interesēm– “neapdrošinātie” tik un tā īpaši nesteidzās maksāt “Čakšas nodokli”.

Nē, arī farmaceiti, protams, nav nekādi filantropi, taču viņi acīmredzami saprot sakarību starp cilvēku maciņu biezumu un saviem ienākumiem. “Mēness aptiekas” veiktā analīze, kurā vērtēti iedzīvotāju paradumi, iegādājoties recepšu medikamentus, uzrāda, ka piektā daļa aptieku apmeklētāju lūdz padomu, kuri no ārsta izrakstītajiem medikamentiem receptē jāiegādājas obligāti, bet kurus “var nepirkt”. Farmaceiti arī novērojuši, ka to iedzīvotāju skaits, kuri aptiekā farmaceitam lūdz padomu ārsta izrakstīto recepšu medikamentu “šķirošanai”, palielinās.

36% farmaceitu aptaujā norādījuši, ka šobrīd visus ārstu izrakstītos medikamentus nespēj iegādāties vismaz puse pacientu.

Lielākoties grūtības ar visu medikamentu iegādi ir cilvēkiem vecumā no 50 līdz 70 gadiem. Vairāk nekā 80% farmaceitu atzīst, ka tieši šīs vecuma grupas pircēji visbiežāk lūdz padomu, kuras no ārsta izrakstītajām zālēm noteikti ir jāpērk, bet bez kurām “varētu arī iztikt”. Kritiskā receptes cena, kāda vienā reizē jāsamaksā par medikamentiem, apmēram trešdaļai pircēju ir robežās no 35 līdz 40 eiro. Savukārt vēl 35% gadījumu finansiālas grūtības iegādāties visus medikamentus ir tad, ja vienā reizē par tiem jāsamaksā 41 līdz 50 eiro. Uzsvēršu, ka runa ir tajā skaitā par valsts kompensējamajiem medikamentiem, kurus pacientiem ir grūtības iegādāties pat par pliku “līdzfinansējumu”.

Un vēl kāda nianse: pat ja teorētiski valsts kompensē 100% no medikamenta cenas, praksē tas vēl nenozīmē, ka pacientam par zālēm nekas nebūs jāpiemaksā, jo “100% kompensētās” var izrādīties nevis ārsta izrakstītās, bet gan “references” zāles, kuru cena var būt pat vairākkārt zemāka nekā receptē uzrādītajām, un šī starpība – bieži vien vairāki desmiti eiro –, protams, jāsedz pašam pacientam.

1 Komentāri


  1. Heh
    2019-06-15

    Farmācija vairs nav veselības aprūpes sastāvdaļa. Tas ir bizness ,kurā farmaceiti vairs nenosaka neko, bet ir pataisīti par pārdevējiem. Pateicoties nu jau piemirstām likuma izmaiņām ,šī valstiski svarīgā nozare tika atdota turgotājiem. Rezultāts ir kāds ir...

Tavs komentārs par rakstu: